Sākotnēji pieņemtais likums noteica līdz 5000 eiro lielu soda naudu tiem, kuri valdības un citās sabiedriskajās iestādēs lietos minoritāšu valodu. Pēc tā pieņemšanas atskaņas bija dzirdamas arī Ungārijā, kur pie Slovākijas vēstniecības norisinājās protesta akcijas pret to. Diena jau ziņoja, ka par ungāru tiesībām tolaik iestājās arī Latvijas eiroparlamentāriete Tatjana Ždanoka (PCTVL). Protestu rezultātā likumu mīkstināja - pašreiz pilsoņi un civildienesta ierēdņi drīkst sazināties jebkurā valodā, par kuru viņi ir vienojušies. Soda nauda, kuru samazināja uz pusi, tagad attiecas tikai uz nacionālā mēroga un municipalitāšu amatpersonām.
Slovākija valsts valodu aizstāv ar sodiem
Slovākijas valdība 2009. gadā nāca klajā ar pretrunīgi vērtēto
valsts valodu stiprinošo un aizsargājošo likumu, kas paredzēja
apjomīgu sodu par minoritāšu valodu lietošanu valsts un citās
sabiedriskajās iestādēs. Pēc lielākās Slovākijas minoritātes -
ungāru - protestiem, kuri to uzskatīja par viņu apsiešanu, likums
tika mīkstināts. Providus pētniece Marija Golubeva norāda,
ka Slovākijas ungāru gadījums ir līdzīgs pašreizējai situācijai ar
Latvijas krievvalodīgajiem iedzīvotajiem.
Uzmanību!
Pieprasītā sadaļa var saturēt erotiskus materiālus, kuru apskatīšana atļauta tikai pilngadību sasniegušām personām.