Atlēts, režisors un popzvaigznes Bjorkas dzīvesbiedrs Metjū Bārnijs sevi pirmām kārtām uzskata par tēlnieku - stāstnieku. Visi viņa darbi ir skulptūras ar stāstu, sižetu un likteni, kuras ir strukturētas vērienīgos ilgus gadus tapušos ciklos - Cremaster (tam veltīti gandrīz 10 gadi) un Drawing Restraint (20 gadu process).
Prāta un muskuļu spēles
Katru ciklu veido lielas darbu sērijas - filmas un videodarbi, fotogrāfijas, performances, gleznas, zīmējumi, grāmatas, instalācijas un skulptūras. Pirms dažiem gadiem Rīgā uz lielā ekrāna varēja redzēt gan eposa Cremaster piecas filmas, gan mistisku kinogleznu - rituālu Drawing Restraint 9. Metjū Bārnija uzburtajās pasaulēs īpašu lomu spēlē tēlu un varoņu hierarhija. Ar šiem tēliem un varoņiem - performanču un filmu «blakusproduktiem» (precīzāk - performances un filmas uzņemšanas laikā radītajiem darbiem) - var iepazīties mākslinieka izstādēs. Viņa darbos saaug mūzika un literatūra, māksla un arhitektūra, skulptūra un opera.
Metjū Bārnijam ir nozīmīgs viņa fiziskās klātbūtnes efekts mākslā. Ar sava ķermeņa palīdzību viņš zīmē uz muzeju un galeriju sienām un veic sarežģītus atlētiskus vingrinājumus, kuru rezultātā rodas mākslas objekts, - Metjū Bārnijam patīk būt fiziski iesaistītam radīšanas procesā. Savu intelektuālo darbu viņš izpilda ar sportista neatlaidību - attīsta prātu un trenē muskuļus vienlaikus, pētot mutācijas, transformācijas un izturības fenomenu, kā arī veikli žonglē ar vēsturisko, laikmetīgo un savu personisko mitoloģiju.
Kraislera reinkarnācija
Izstāde DJED Ņujorkā - pilsētā, kurā 44 gadus vecais mākslinieks dzīvo un strādā, - ir iespēja uzzināt par Metjū Bārnija jaunāko ilgtermiņa ciklu Ancient Evenings/Senie vakari. Tas ir projekts septiņās daļās vai cēlienos, kas top sadarbībā ar amerikāņu komponistu Džonatanu Bepleru (sacerējis mūziku Cremaster filmām) un tāpēc tiek dēvēts arī par operu. Libreta pamatā ir Normena Meilera 1983. gada romāns Ancient Evenings, kura darbība risinās Senajā Ēģiptē. Grāmatā tiek aprakstīti mirušā cilvēka dvēseles klejojumi aizkapa valstībā un septiņas pakāpes, kā sasniegt nemirstību saskaņā ar seno ēģiptiešu mitoloģiju.
Pirmie divi Metjū Bārnija un Džonatana Beplera operas cēlieni tika izrādīti attiecīgi 2008. gada pavasarī Losandželosā un 2010. gada rudenī Detroitā. Katra performance tika demonstrēta vienu reizi, to varēja apmeklēt viesi ar ielūgumiem. Normens Meilers romānā stāsta par ķermeņa transformāciju (nāve, mumifikācija utt.), taču Metjū Bārnijs par galveno varoni, kas piedzīvo dažādus reinkarnācijas posmus, izvēlējies automašīnu - 1967. gada Chrysler Crown Imperial, kura spēlēja vienu no galvenajām lomām filmā Cremaster 3. Māksliniekam patīk piesātināt savus darbus ar šādām interkontekstuālām saiknēm, operā ir arī daži citi skatītāju iemīļoti tēli no Cremaster kolekcijas.
Seno nāves un atdzimšanas rituālu Metjū Bārnijs risina Amerikas industriālajā ainavā, stāstot par trim paaudzēm ASV autoražošanā, par šīs nozares augšupeju un lejupslīdi. Operas gaitā Chrysler Imperial, kas iemieso dievu Ozīrisu, vispirms reinkarnējas par Pontiac Trans Am, vēlāk par Ford Crown Victoria.
Mīla bez vazelīna
Pirmais cēliens tika uzvests lielā autosalonā Losandželosā, tā bija piecu stundu bēru procesija, par kuras kulmināciju kļuva Chrysler Imperial cīņa ar ekskavatoru, kurš to iznīcināja. Otrais cēliens Detroitā, amerikāņu autoindustrijas metropolē, turpinājās ilgāk nekā astoņas stundas - Detroitas upē un tās krastos.
Aktieri, mūziķi un dziedātāji pārvietojās pa upi (pa «Nīlu»!) ar baržu. Spēlēja orķestris, skanēja ārijas, ap baržu grozījās policijas laivas - šādi tika izspēlēta krimināltrillera aina, kurā inspektore Izīda (modele, aktrise un sportiste bez kājām Emē Malinsa, vēl viena Cremaster filmu zvaigzne) devās sava vīra/brāļa Ozīrisa mirstīgo atlieku meklējumos. Šā cēliena fināls notika pamestā rūpnīcā, kurā speciāli Metjū Bārnija performancei tika uzbūvētas un ierīkotas tērauda liešanas veidnes, kurās skatītāju klātbūtnē tika izgatavota astoņu tonnu skulptūra no Chrysler Imperial atliekām un milzīgas masas šķidra tērauda. Vērojot karsta, šķidra tērauda šaltis, skatītājiem bija jāsagaida Chrysler Imperial dvēseles augšāmcelšanās. Tajā dienā Detroitā gāza lietus, un performances laikā mākslinieka komanda bija spiesta evakuēt operas klausītājus no industriālajām telpām - rūpniecības materiālu kontakts ar ūdeni varēja izraisīt eksploziju.
Ozīrisa spēku simbolizējošā hieroglifa formas skulptūra, kuras pamatā ir auto šasija, ir galvenais objekts izstādē DJED. Tajā eksponēti arī citi darbi, kuri tika radīti performances laikā, un Metjū Bārnija zīmējumi, kuri ilustrē projekta Ancient Evenings un tēlu attīstību. Šī ir pirmā reize, kad mākslinieks strādājis ar tradicionāliem tēlniecības materiāliem - tēraudu, bronzu, svinu un varu. Jaunākajās skulptūrās pat netiek izmantots Metjū Bārnija iepriekš tik iecienītais vazelīns.
Seno vakaru performances jeb akcijas - pats mākslinieks dod priekšroku šim vārdam - tiek filmētas un vēlāk pārtaps par kinodarbu. Izstāde DJED galerijā Gladstone Ņujorkā skatāma līdz 22. oktobrim, taču projekts turpināsies - visi operas cēlieni vēl nav izskanējuši. Vāģi reinkarnēsies, kamēr Metjū Bārnijam pietiks fantāzijas un netiks izsmelti visi senās pasaules mīti.