Atbildīgais dienests un vietējā pašvaldība problēmu nenoliedz, taču nepatīkamās situācijas saasinājumu saista ar karsto laiku, kad atklātie notekūdeņu baseini iztvaiko intensīvāk. Garkalnes novada dome patlaban izstrādā projektu, lai jau nākamajā pavasarī sāktu jauna ūdensvada un kanalizācijas tīkla izbūvi Upesciemā un Langstiņos, taču tūlītēja risinājuma šai problēmai neesot.
Mazbērni nebrauks
Sistemātiski, kad mērs ir pilns, tuvējo māju iedzīvotāji par savu problēmu atgādina gan pašvaldībai, gan citiem dienestiem. Līdz šim gan tas darīts tikai telefoniski, taču tagad visi atzīst, ka būšot jāsāk oficiāla sarakste. «Karstajā laikā nav iespējams logu turēt vaļā. Tikko atver - māja smako un ir pilna ar lielām, zaļām sūdu mušām,» situāciju ilustrē viens no attīrīšanas iekārtu tuvumā dzīvojošajiem Juris Rudens. «Vakarnakt pat no briesmīgās smakas pamodos ap pulksten trijiem naktī un devos gulēt uz garāžu.» Juris Rudens rāda uz nesen uzbūvētu, taču neapdzīvotu māju kaimiņos - tās saimnieka sieva atteikusies ievākties, tādā smirdoņā nedzīvošot.
Kaimiņos dzīvojošajai Brigitai Baltačai nepatīkamus brīžus sagādājuši mazbērni, paziņodami, ka nebraukšot ciemos pie omes tā paša iemesla dēļ. «Kad 2003. gadā sākās būvniecība, nepatīkamais smārds bija jūtams krietni retāk. Ievācāmies mājā 2005. gadā. Dome solīja nokārtot problēmu triju gadu laikā. Pagājuši pieci, bet pēdējos divos gados smaka kļūst arvien stiprāka un biežāk jūtama,» sacīja B. Baltača. To esot viegli izskaidrot - pēdējos gados Upesciema iedzīvotāju skaits būtiski pieaudzis, līdzās uzbūvēts vesels Ziemeļu ciems aptuveni ar 150 mājām, kuru notekūdeņi tiek izgāzti Upesciema attīrīšanas iekārtās. Vietējie iedzīvotāji stāsta, ka attīrīšanas iekārtu jauda ir pārāk zema, tā nespēj attīrīt visus notekūdeņus un tālāk novadīt Juglas upē, tādēļ tajā, iespējams, periodiski ieplūstot neattīrīts kanalizācijas saturs. Gados vecākie tuvāko māju iedzīvotāji ar šausmām stāsta, ka asenizācijas mašīna te ik dienu piebrauc līdz pat 30 reizēm un kanalizācijā lej mēslus.
Iedzīvotāji pārspīlējot
Tik daudz notekūdeņu ieplūšanu Upesciema attīrīšanas iekārtās kategoriski noliedz Garkalnes novada domes uzņēmuma Garkalnes komunālserviss vadītājs Harijs Lieljurģis. Viņš noliedz arī iespēju, ka Juglas upē ietek neattīrīti notekūdeņi - lai tas notiktu, būtu jāpārrauj baseinu dambis, bet tas ir vesels. «Mums ir tikai viena asenizācijas mašīna, kura uz attīrīšanas iekārtām ik dienu izbrauc ne vairāk kā trīs reizes, kur ikreiz atbrīvojas aptuveni no 3,5 kubikmetriem notekūdeņu. Līgumu ar citiem asenizācijas pakalpojumu sniedzējiem mums nav,» sacīja H. Lieljurģis.
Viņš nenoliedz problēmu, taču uzskata, ka ciema iedzīvotāji to pārspīlē. «Protams, pēdējās dienās, turoties karstajam laikam, situācija ir saasinājusies. Atklātie notekūdeņu baseini pastiprināti iztvaiko, taču tāda vasara mums nav bijusi jau gadus divdesmit,» viņš saka un piebilst, ka vēsākā laikā smaka neesot tik neciešama. H. Lieljurģis gan neizslēdz varbūtību, ka kanalizācijas lūkas tiek izmantotas arī prettiesiski, bez līgumiem un atļaujām, taču ne desmitiem reižu dienā. «Pērn vasarā pats pieķēru kādu asenizācijas mašīnu, kura pildīja notekūdeņus mūsu lūkās. Atņēmu šoferim atslēgas un izsaucu policiju, kura sastādīja administratīvā pārkāpuma protokolu,» atcerējās H. Lieljurģis. Šogad viņa vadītais uzņēmums esot tīrījis attīrīšanas iekārtu baseinus un nomainījis dažus vecos kompresorus pret jaudīgākiem, taču iekārtu rekonstrukcija netiek plānota, jo nākamgad to slēgšot.
Risinājums top
Vēl pirms dažām dienām Upesciema attīrīšanas iekārtas apsaimniekoja minētais Garkalnes komunālserviss, taču nupat šīs funkcijas nodotas citam, pavisam svaigi dibinātam pašvaldības uzņēmumam Garkalnes inženiertīkli. Kā Dienai paskaidroja pašvaldības pārstāve Elīna Bauze-Krastiņa, ir izveidota īpaša deputātu komisija, kura meklē risinājumu novecojušajām un pārslogotajām attīrīšanas iekārtām. Tās pārstāvis deputāts Armands Mucenieks paskaidroja, ka patlaban tiek izstrādāts jaunā ūdensvada un kanalizācijas tīkla izbūves un rekonstrukcijas tehniski ekonomiskais pamatojums. Tas jāiesniedz Vides ministrijā, lai piesaistītu Eiropas struktūrfondu līdzekļus un pavasarī varētu sākt šī vērienīgā projekta būvniecību. Domes deputāts gan norāda, ka projekta sākšanai ir vairāki priekšnosacījumi - līdz oktobrim jāiesniedz minētais pamatojums, jāsaņem projekta apstiprinājums un jānodrošina pašvaldības līdzfinansējums 15% apmērā. «Pirmā kārta izmaksā aptuveni 300 000 latu, bet ar vienu diez vai tiksim cauri,» A. Mucenieks ir skeptisks, taču, ja viss izdosies - nākamā gada rudenī Upesciema iedzīvotājiem nebūs jāosta kanalizācijas smārds.