Tajā pašā laikā vecuma pensijas, kam aiziet lielākā daļa sociālā budžeta naudas, nav aiztiktas. Par to, vai tas būtu jādara, domas dalās, tomēr vairākums uzrunāto ekonomistu uzskata, ka diezin vai no tā tuvākajos gados būs iespējams izvairīties. Nākamgad sociālais budžets būs «noēdis» iepriekšējo gadu uzkrājumus un būs jārod nauda, no kurienes segt šo iztrūkumu. Izvēļu nav daudz, tomēr mazāk sāpīgs kompromiss visai sabiedrībai, pēc ekonomistu domām, būtu vecuma pensiju mazināšana, par ko diskusija jāsāk jau tagad. Tiesa, ja politiķi uzdrīkstēsies spert šo sabiedrībā visai pretrunīgi vērtēto soli, tas būtu jādara ļoti pārdomāti un nedrīkstētu aiztikt mazās pensijas, tāpat jāžēlo vientuļie pensionāri, uzskata ekonomisti.
Cerēja uz ilgu izaugsmi
Vairākus gadus sociālais budžets noslēdza ar pārpalikumu, kas pa gadiem uzkrājās, 2008. gada beigās sasniedzot rekordlīmeni - teju miljardu latu. Taču, iestājoties krīzei, ieņēmumi no sociālās apdrošināšanas iemaksām 2009. gadā sāka sarukt, izdevumi sociālajā budžetā pat pieauga un nācās izmantot iepriekšējo gadu uzkrātās rezerves, Dienai stāsta Labklājības ministrijas (LM) Sociālās apdrošināšanas departamenta direktore Jana Muižniece. Viņasprāt, situācija ar sociālo budžetu tagad būtu labāka, ja pirms pieciem gadiem budžetam netiktu uzlikts papildu slogs - vecāku pabalsti jeb māmiņu/tēvu algas un piemaksas pie pensijām. Tās politiķi izlēma maksāt no sociālā budžeta, lai gan sociālās apdrošināšanas likme «nebija tā konstruēta uz to, ka nāks vēl iekšā papildu slogs». «Šķita, ka sistēma tanī brīdī velk un vilks vēl ilgi, jo priekšā mums bija šie «skaistie» ekonomiskās izaugsmes gadi. Šobrīd esam tajā reālajā situācijā, kādā esam,» noteica J. Muižniece. LM apkopotā informācija rāda, ka vecāku pabalsti ir arī tas izdevumu postenis, uz kā rēķina sociālajā budžetā taupīts visvairāk, piemēram, nosakot pabalsta griestus, strādājošajiem vecākiem vispirms ierobežojot pabalsta apmēru un vēlāk liedzot tā saņemšanu u. c. Ja skatās kopējā budžeta konsolidāciju, tad 2009. gadā sociālajā budžetā ietaupīti nedaudz vairāk nekā desmit miljoni latu jeb 3% no kopbudžetā konsolidētā pusmiljarda latu. Pērn un šogad ietaupītās summas ir daudzreiz lielākas. Tomēr ar visiem šiem tēriņu samazinājumiem sociālā budžeta izdevumi pērn sasniedza savu augstāko punktu pēdējos gados - 1,5 miljardus latu. Šogad un nākamgad tie plānoti nedaudz mazāki, taču tik un tā tie pārsniedz pirmskrīzes līmeni. J. Muižniece skaidro, ka augušie izdevumi sociālajā budžetā iepriekšējos gados skaidrojami ar pensionāru un bezdarbnieku skaita pieaugumu. Tāpat audzis gan bezdarbnieku pabalsta, gan pensijas apmērs, kur būtiskas bija trekno gadu augstās algas. Proti, tiem, kuri pensionējās pēdējos gados, pensiju zīmīgi audzēja augstie ienākumi ekonomikas izaugsmes gados, kas arī «uzlaboja» vidējās pensijas apmēru.
PVN vai pensijas
LM pārstāve pastāv uz to, ka vecuma pensijas arī turpmāk nav samazināmas, par spīti tam, ka sociālā budžeta deficīta segšanai nākamgad nāksies resursus aizņemties. «2012. gadā ir plānots kopējā sociālās apdrošināšanas speciālā budžeta aizņēmums no valsts pamatbudžeta 80,2 miljoni latu.» Šie 80 miljoni latu, pēc Nordea bankas ekonomista Andra Strazda Dienai sacītā, iekļaujas 300 miljonos latu, kas 2012. gada valsts budžetā saskaņā ar pašreizējām Finanšu ministrijas prognozēm ir jākonsolidē. Summa varētu būt uz pusi mazāka uz ekonomikas pieauguma rēķina, bet pārējos 150 miljonus latu ir iespējams savākt, piemēram, reformējot naudietilpīgās jomas, kā izglītība, samazinot pašvaldību izdevumus, paaugstinot nekustamā īpašuma nodokli u. c., saka A. Strazds. Tomēr, ja summa nesavāksies, tad ir iespējams vien pensiju samazinājums vai tālāka pievienotās vērtības nodokļa likmes celšana, pret ko gan varētu asi iebilst uzņēmēji. Var mēģināt vairāk iekasēt nodokļus no ēnu ekonomikas, taču tas, tāpat kā strukturālas reformas, nesīs augļus pēc diviem trim gadiem, uzskata ekonomists Vjačeslavs Dombrovskis. «Praktiski visur izdevumi jau ir mežonīgi apcirpti (..)Ir labi zināms, ka vienīgā neaizskartā sfēra ir sociālais budžets, tāpēc politiķiem un sabiedrībai jābūt gatavai mazināt tā izdevumus.» Ekonomists Ģirts Rungainis teic, ka pensijas ir jāmazina arī tādēļ, lai sociālo budžetu padarītu ilgtspējīgu, lai daudzmaz normāla pensija būtu arī nākotnes pensionāriem. Viņi atšķirībā no tagadējiem pensionāriem ir cietuši, jo ir samazināta iemaksu likme otrajā līmenī par labu esošo pensiju izmaksai. Jāņem vērā arī tas, ka pirmajā līmenī nākotnes pensionāriem pensiju nodrošinās divi strādājošie pašreizējo triju vietā. «Tas, ko vēlos, - lai būtu solidaritāte un lai tēriņu mazināšanā piedalītos visi.» Kā tieši un cik lielas pensijas būtu jāmazina, ekonomisti konkrētu recepti nesniedz. Ekonomists Jānis Ošlejs uzskata, ka pensijām un arī bezdarbnieku pabalstiem, kas pārsniedz 300 latu, var uzlikt papildu nodokli.