Internets visiem ikdiena
«Ņemot vērā, ka apmēram 70% potenciālo kandidātu ir pasīvi - paši darbu aktīvi nemeklē - un viņi ir jāuzrunā, turklāt šī tendence dažādu apstākļu dēļ kļūst arvien augošāka, LinkedIn un citas sociālās vietnes tiek izmantotas aizvien biežāk,» Latvijas darba devēju attieksmi pret sociālo tīklu izmantošanu darbaspēka meklēšanā raksturo Linda Tīruma, personāla atlases projektu vadītāja konsultāciju uzņēmumā Eiro personāls. «Turklāt jāapzinās, ka interneta vide - tā šobrīd ir vairākuma darbinieku ikdiena, tādēļ nereti uzrunāšana caur sociālajiem tīkliem ir gan ātrs, gan arī vienlaikus gana efektīvs atlases procesa rīks,» viņa saka un stāsta, ka darba devēji biežāk šādiem nolūkiem izmanto portālus LinkedIn un Facebook, taču nesmādē arī Draugiem.lv. Rekrutētāji var, piemēram, pievienoties lapām, kur pulcējas noteiktu interešu un profesiju pārstāvji un uzrunāt darba devējam interesējošo mērķa grupu.
L. Tīruma norāda, ka lielāko uzmanību personāla atlases speciālisti sociālajos tīklos pievērš potenciālā darbinieka kompetenču atbilstības izvērtēšanai, tādēļ - jo detalizētāk kandidāts pasniedzis informāciju par sevi, jo lielāka iespēja, ka tieši viņu pamanīs kāds atlases speciālists. Pastarpinātā veidā norādītais informācijas daudzums, tās kvalitāte un konkrētība var arī signalizēt par cilvēka ieinteresētību jaunu darba piedāvājumu izskatīšanā.
Tomēr kompetences nav vienīgais, uz ko sociālajos tīklos skatās darba devēji. Arvien biežāk tiek izdarīti secinājumi arī par cilvēka personības iezīmēm, ielūkojoties Facebook un Twitter tvītos, ko viņš publicējis. Lai gan tiešas saistības starp, piemēram, Facebook ievietotajām fotogrāfijām un ievietotāja personību var arī nebūt, šī informācija tomēr rada sākotnējo iespaidu un var likt izlemt - šo kandidātu atlases konkursos neizskatīsim! «Mūsu praksē ir bijuši gadījumi, kad darba devējs pirms fināla intervijām apskata kandidāta profilus sociālajos tīklos un nolemj viņu tālāk nevirzīt. Ir jāapzinās, ka tās ziņas, ko publicējam tīmeklī, tiek nodotas ne tikai mūsu draugiem un paziņām, bet daudz plašākai auditorijai, tostarp gan esošajiem, gan topošajiem darba devējiem, gan sadarbības partneriem biznesā,» L. Tīruma saka.
Arī Jūlija Lobanovska, SIA CVO Recruitment Latvia vadošā konsultante, apstiprina, ka sociālie tīkli personāla piesaistē tiek likti lietā gan uzņēmuma vakanču izziņošanai un darbinieku meklēšanā, gan papildu informācijas uzzināšanai par kandidātu vai pat veselu atlases kampaņu un darba uzdevumu organizēšanai interneta vidē. «Tomēr tas, cik daudz un kādiem mērķiem soctīkli tiek izmantoti, atkarīgs no katra konkrētā uzņēmuma un cilvēka. Latvijā tā joprojām ir vien neliela daļa,» viņa uzsver.
«Dzīvie» kontakti
Lai gan kvalitatīvi izveidotu profilu lietišķo kontaktu portālā LinkedIn karjeras konsultanti ārvalstīs ļoti bieži iesaka kā vienu no svarīgākajiem faktoriem mūsdienu darba tirgū, realitāte liecina - tiklīdz cilvēka CV nonācis darba devēja redzeslokā un varbūt pat jau notikušas darba pārrunas, galalēmumā daudz būtiskāki izrādās tādi sociālie tīkli kā Facebook vai Twitter. Analizējot šo tendenci, portāls Usatoday.com raksta, ka tieši šajos soctīklos darba devēji mēdz meklēt cilvēkus, kas varētu sniegt kādu lietišķu atsauksmi par pamanīto kandidātu. Savukārt LinkedIn starp sociālajiem tīkliem bieži vien izrādās spēcīgākais, ja vispār jātiek līdz darba intervijas stadijai.
Latvijā, kā norāda abas Dienas uzrunātās personāla atlases speciālistes, sociālie tīkli lieliski palīdz sākotnēji atrast, uzrunāt un ieinteresēt potenciālo kandidātu, izstāstot viņam piedāvājumu un uzklausot viņa ekspektācijas. L. Tīruma uzsver, ka tās nozares, kurās darbinieks ikdienā ir piesaistīts datoram un internetam - IT, administratīvie pakalpojumi, banku sfēra u. c. -, sociālos tīklus personāla piesaistē izmanto biežāk, tomēr atšķirība starp nozarēm šajā ziņā kļūst arvien mazāka. «Pētnieki paredz, ka tuvākajā piecpadsmitgadē tā izzudīs pavisam saistībā ar to, ka teju visas nozares - neatkarīgi no to darbības veida - kļūst digitalizētas,» L. Tīruma stāsta.
Taču sociālie tīkli nav, nevar būt un, visticamāk, arī nākotnē nebūs vienīgais instruments darbinieku atlases vai darba atrašanas procesā. Tikpat svarīgs kā kontaktu loks internetā joprojām ir arī klātienes kontaktu tīkls «dzīvajā». «Nevar uzskatīt, ka profils LinkedIn ir panaceja laba darba atrašanai. Daudz vērtīgākas būs tiešas rekomendācijas par jums kā lielisku savas jomas speciālistu, un tās var iegūt tikai strādājot, ne «sēžot» sociālajos tīklos,» saka J. Lobanovska un turpina: «Latvijas darba tirgus ir visai šaurs, un nereti vienas nozares speciālisti ir savstarpēji labi pazīstami, iesaka cits citu darba devējam. Neviens profils, lai cik profesionāli izveidots, nespēs aizstāt šo personīgo kontaktu. Tāpat sarunu klātienē un enerģijas apmaiņu, kas tajā tiek gūta, aizstāt nevar neviens sociālais tīkls.»
Kā es te izskatos?
Varbūtība, ka darba devējs jūs ievēros, XXI gadsimtā tomēr ir izteikti lielāka, ja jums ir profili sociālajos tīklos. Tiesa, otrs būtisks nosacījums - jūs tajos komunicējat, piedomājot, ka šo informāciju lasīs arī darba devēji un kaut ko no tā visa par jums secinās.
Personāla atlases speciālisti meklēšanas procesā izmanto atslēgas vārdus, tādēļ jo skaidrāku, konkrētāku un niansētāku informāciju par sevi norādīsiet, jo lielāka iespējamība, ka tiksiet uzrunāts darba tirgū, iesaka L. Tīruma. Arī J. Lobanovska piekrīt, ka profesiju raksturojoši atslēgvārdi palīdzēs būt viegli atrodamam un arī veidot savu pozicionējumu. Domājot par darba iespējām, sociālajos tīklos ir vērts pievienoties konkrētām interešu grupām, tajās parādīt savas kompetences, prasmes un pieredzi. «Ieteikums - nebaidīties par sevi stāstīt un sevi prezentēt!» L. Tīruma iedrošina un piebilst, ka, piemēram, LinkedIn iespējams arī norādīt, ka esat gatavs uzklausīt jaunus, ar darbu saistītus piedāvājumus. Tāpat vēlams sniegt pilnvērtīgu informāciju ar detalizētu veikto pienākumu aprakstu katrā amatā, jo tad LinkedIn profils ir teju identisks klasiskam CV.
J. Lobanovska bez tā visa iesaka vēl arī pavērtēt, kā izskatāties publiskajā tīmekļa vidē. «Kādu iespaidu par sevi radīsiet, ja jūsu profilā dominēs selfiji, smieklīgi video un ziņojumi par jaunu sasniegtu spēles līmeni? Vēl jo vairāk, ja esat nodarbināts un to visu aktīvi darāt darbalaikā?» retoriski vaicā konsultante.
Līdzīgus padomus dod arī dažādi karjeras padomdevēji internetā. Theguardian.com norāda, ka soctīklos jāpadomā par adekvātām profila bildēm, nav jābaidās izpaust savu personību, talantus u. tml., taču tas nav tas pats, kas eksponēt vētrainu ballīšu foto vai paust sakāmo, kur daudz rupjību, aizvainojošu vai diskriminējošu izlēcienu. Savukārt Independent.co.uk zīmīgi citē kādu darba devēju: neviens Tviterī nespēj imitēt labu uzvedību vairāku dienu garumā, tāpēc pamēģiniet uz katru savu tvītu paraudzīties arī no sava potenciālā priekšnieka skatpunkta. Ja cilvēks regulāri raksta, kā viņam viss apnicis, vai internetā mazgā savu netīro veļu, darba devējam tas nekādi nesola pozitīvi noskaņotu darbinieku.