Galavārdu arī nav teikusi Polija, kura iepriekš draudēja vienošanos neparakstīt, ja tai netiks dota iespēja pilnvērtīgi piedalīties eirozonas valstu sanāksmēs. Arī Latvijai šis jautājums ir svarīgs, taču, kā vēl pirms neoficiālās Eiropadomes atzina Ministru prezidents Valdis Dombrovskis (Vienotība), Latvija deklaratīvus paziņojumus neizplatīs, lai panāktu vēlamo, esot arī citas metodes.
Sodi saistoši Latvijai
Vien pēdējā līguma variantā, kas žurnālistu rokās nonāca pirmdien, parādījās Latvijai nozīmīgs un būtisks papildinājums - soda mehānismi, ja fiskālās disciplīnas līgums korekti netiek iekļauts nacionālajos tiesību aktos, attieksies arī uz valstīm, kas eiro nav ieviesušas, taču šo līgumu ir parakstījušas. Gadījumā, ja ES tiesa atzīs, ka šis jautājums tiesiski nav nokārtots, galējais sods var būt naudas izteiksmē - līdz 0,1% no iekšzemes kopprodukta (IK), kas eirozonas valstīm būtu jāiemaksā Eiropas stabilitātes mehānismā, savukārt pārējām - vispārējā ES budžetā. Prasība iekļaut likumu par sabalansētu budžetu nacionālajās tiesību sistēmās ir obligāta un visiem saistoša saskaņā ar pamatlīguma par ES darbību 275. pantu, to izvērtēt var tikai ES tiesa. Līgums paredz, ka nacionālajā likumdošanā noteikumi fiskālās disciplīnas stiprināšanai jāievieš vēlākais viena gada laikā kopš līguma parakstīšanas. V. Dombrovskis pirmdien Briselē žurnālistiem norādīja, ka Latvija pie likuma par fiskālo disciplīnu sākusi strādāt vēl pirms ES ierosinājuma, jau ilgāk nekā gadu bijusi arī diskusija par Satversmes grozījumiem, tajā nostiprinot fiskālās disciplīnas principus. Fiskālās disciplīnas līgums Saeimā jau pieņemts pirmajā lasījumā, tiek plānots, ka Satversmē varētu būt gaidāmas izmaiņas par to, ka jāievēro sabalansēts budžets, taču pati formula tiktu iestrādāta citā tiesību aktā.
Līguma pēdējais darba variants paredz, ka to parakstījušajām dalībvalstīm būtu jāievēro, lai strukturālā budžeta deficīta nebūtu vairāk par 0,5% no IK. Vēl decembrī Finanšu ministrija informēja, ka Latvijai šis rādītājs ir ap 4% no IK. V. Dombrovskis paskaidroja, ka tiks pārskatīta metodika, pēc kuras tiek aprēķināts strukturālais deficīts, ņemot vērā ciklisko komponenti, līdz ar to iespējams, ka Latvijai strukturālais budžeta deficīts varētu būt ap 2% no IK. Viņš arī skaidroja, ka vienošanās ar Eiropas Komisiju paredz ik gadu strukturālo bilanci uzlabot par 0,5% no IK, tā pakāpeniski sasniedzot vēlamo rādītāju. «Tas nozīmē to, ka mums ir jāievēro noteiktais budžeta deficīta līmenis, kāds tas katru gadu ir. Papildu konsolidāciju tas neparedz, bet skaidrs, ka visus vēlmju sarakstus mēs nevarēsim apmierināt,» teica premjers.
Plāno mazināt bezdarbu
Pēc Eiropadomes neformālās tikšanās ES valstu līderi plāno izplatīt paziņojumu, kurā tiks uzskaitīts, tieši kā notiks cīņa ar pieaugošo bezdarbu, jo īpaši jauniešu vidū, kā tiks atbalstīti mazie un vidējie uzņēmumi, kā arī vienotā tirgus veidošanas principi. Kā var spriest pēc paziņojuma darba varianta, tas tapa ar devīzi «Pretī izaugsmei draudzīgai konsolidācijai un darba ņēmējiem draudzīgai izaugsmei». Dalībvalstis bija gatavas vienoties, ka tiks izstrādātas nacionālās reformu programmas darba vietu veidošanai, pie viena atvieglojot nodokļu slogu. V. Dombrovskis Dienai stāstīja, ka jau ieplānota pakāpeniska darbaspēka nodokļa samazināšana, pie tās darbs sāksies nākamgad. Paziņojumā minēts, ka īpašs atbalsts paredzēts gados jaunajiem bezdarbniekiem, jauniešu nodarbinātības veicināšanai tiks novirzīts ES fondu finansējums. Arī mazo un vidējo uzņēmumu atbalstam paredzētajām programmām plānots īpaši intensīvi novirzīt struktūrfondu naudu. Savukārt vienotā tirgus nostiprināšanai paredzēts mazināt birokrātisko procedūru skaitu, saskaņot nodokļu politiku, par pilnībā vienota tirgus izveidi vēl tiks spriests ES samitā šī gada jūnijā. Par izmaiņām, kas jau veiktas minēto jautājumu uzlabošanai, dalībvalstis atskaitīsies marta samitā.