«Es gribu, lai Grieķija paliek eirozonā,» uzsvēra Vācijas kanclere Angela Merkele sarunās ar Grieķijas premjerministru Antoni Samaru un piebilda, ka Atēnām jāpilda savas saistības. To pašu nedēļas nogalē apstiprināja arī Francijas prezidents Fransuā Olands, kurš pirms tam ticies ar A. Merkeli, lai vienotos par kopīgu nostāju Grieķijas jautājumā.
A. Samars lūdza eirozonas ietekmīgāko valstu vadītājus publiski neizteikt prognozes, vai Grieķija paliks eirozonā. «Daži turpina spekulācijas, sakot, ka Grieķija neizķepurosies, ka tā nevarēs palikt eirozonā,» premjeru citēja AP. «Esmu šeit, lai pateiktu, ka tā izķepurosies, tā paliks eirozonā.»
Tikšanās neviesa grieķiem cerības iegūt papildu divus gadus laika, lai īstenotu aizdevēju prasības. «Mēs šo jautājumu risinām jau divarpus gadu, vairs nav laika, ko varētu atļauties zaudēt. Abām pusēm ir jāpilda saistības un jāpieņem lēmumi,» Francijas prezidentu citēja BBC.
Tomēr lēmumu, kā palīdzēt Atēnām, līderi solījuši pieņemt tikai oktobrī, kad būs saņemts par troiku dēvēto aizdevēju - Eiropas Komisijas, Starptautiskā Valūtas fonda un Eiropas Centrālās bankas - ziņojums par situāciju Grieķijā.