Laika ziņas
Šodien
Apmācies
Rīgā +5 °C
Apmācies
Trešdiena, 25. decembris
Stella, Larisa

Somnambulas

Kā anekdotē par aklajiem un ziloni, arī Hermaņa iestudētais piecstundu teatrālais maratons Platonovs Vīnes Akademie teātrī drīzāk atgādina visu ko, tik ne «riktīgu» akadēmisko teātri: skatītāju acu priekšā notiekošo var nodēvēt par vizuālu audioinstalāciju, filmēšanas paviljonā «atdzīvojušos» poētisku gleznu, dīku hepeningu, ko saulainā bērzu meža biežņā sarīkojuši drusciņ paplukuši XIX gadsimta beigu aristokrāti (sic! - Eduarda Manē Brokastis zaļumos un impresionisma «rokraksts» izrādē prātā nāk vairāk par Ņikitas Mihalkova filmu Dažas dienas Oblomova dzīvē, kura scenārijs arī izrādās tālu no lugas oriģināla, Hermanis šai ziņā vairāk sekojis burta garam un faktam, kaut arī likvidējis vienīgo action personāžu - laupītāju Osipu un jēgpilni attaisnojot pamainījis daža personāža vecumu - ģeniālā aktiera Martina Vutkes Platonovam, protams, nav 27 gadu kā lugā, bet ir kaut kur aiz četrdesmit…).

Dzīves haoss kā spēles princips

Tomēr paradokss - tieši pēc formāliem standartiem izrāde kalpo par absolūtu uzskates līdzekli kvaziakadēmiskam psiholoģiskā reālisma metodes «darbīgumam» mūsdienu mākslā. Tas ir reālisms, kas novests līdz galējai robežai. Taču šī reālisma magnētisma «mīklas» atminējums nav meklējams apstāklī, ka vienlaikus notiek pat desmit simultāndarbības (aiz verandas loga lapenē, priekštelpā pirms ēdamzāles, pašā ēdamzālē, mežā - katrā kaktiņā un stūrītī) vai uztveri «apgrūtinošajā» skatuviskajā eksistencē, kad aktieri runā/murmulē/pukst/izdveš/nočukst/kliedz tekstus - vienlaikus dažādos ansambļos un dažādās vietās.

Jā, tas ir «dzīves haoss», kas te tiek lietots kā spēles princips, taču tas drīzāk ir radniecīgs džeza vai fūgas melodikai, aritmijai, nevis bezjēdzīgai dzīves pašplūsmei, kura citā izpildījumā varētu paust totālu eksistenciālu bardaku. Režisors ar aktieriem Čehova tekstus adaptējuši ar apbrīnojamu vieglumu, uzsēdinot teju vai katru repliku uz Staņislavska «darbīgās analīzes metodes», līdz ar to katrs teksts ir iekļauts kādā etīdē - princips, radniecīgs Anatolija Vasiļjeva auglīgajai jaunības režijas metodei, kas bija vērojama tādos šedevros kā Serso un daļēji - Jauna cilvēka pieaugusī meita, bet vēlāk kļuva par formālu vingrinājumu bez psiholoģiskas motivācijas. Čehova lugas jauneklīgums, kad par traģiskām lietām VĒL IR iespējams runāt bez sāpjnožēlas - tas, protams, rodas no autora jaunības (bet ne muļķības) un šajā ziņā Hermanis ar vācu aktieriem ir sprigani pēc velliņa. Azartiski, nekaunīgi, bravūrīgi, jā, naivi, bet vairs tomēr tie nav ideālisti.

Un tieši šajā psiholoģisma perfekcijas vieglajā «neobligātumā», džeziskumā dzimst izrādes kamertonis - dzidro skumju vadmotīvs («ak, stīga pārtrūka…» - kā Čehovam), kad pēkšņi apjēdz, ka izrādes stāsts ir par ļoti simpātiskiem, visumā jaukiem cilvēkiem, kas viens otru nomoka līdz nāvei.

Romāniņi, kas nebeidzas ne ar ko

No vienas puses - vīrieši, kas flirtē un dzenas pakaļ sievietēm - dažs laiskāk un vecuma dēļ «ar aizdusu», cits alkaināk, neprātīgāk, jo īsti nezina, ar ko vēl tādu «uzmundrinošu» Krievijas provincē varētu piepildīt dabas auglības esences - vasaras - dienas un naktis. Tāpat, šaubu nav, visi šie romāniņi un intrigas nekad nebeigsies ar izvirtīgu orģiju finālā, - labākajā gadījumā ar «bezfilmu», pamatīgām paģirām un kauna sajūtu… par to, ka nekas nav bijis.

Sievietes, lai arī kā sulpilni ziedi nobriedušas «ņemt varu savās rokās» (lugā pulka tiek runāts par emancipācijas jautājumiem un sieviešu īpašo lomu dzīvē!), tomēr saglabājušas «korsetes un stingrā apģērba stila» rāmi - lūk, kāpēc izrādē visas četras galvenās varones (Anna, Sofija, Marja, Saša) atgādina, jā, laikpalaikam izaicinoši valdonīgas, tomēr tik un tā - rātnas ģimnāzistes. Viņas vēl ir «morālā laikmeta» būtnes, vēl nav jūgenda vaļību indes skartas. Kaut izrādē visas viņas piedzīvo savu kairinošā triumfa brīdi, kad ir - kaut uz mirkli, kaut apreibumā - iekārotas. Vislabāk, ja kārummīlis būtu Platonovs.

Tas, kā Hermanis režisē erotiskos un jutekliskos skatus, mani neatvairāmi pārsteidza - piemēram, ar sievieti starp durvīm (kad, iespējams, notiek vienīgais dubultkrāpšanas gadījums - starp abiem precētajiem Sofiju un Platonovu) vai deja ar naudu un mēģinājumu tikt līdz dāmas (ģenerāļa atraitnes) apakšveļai, vai absolūti šedevrālā reibuma epizode par to, kurš vācu literāts ir žīds - starp ebreju dzejnieku Vengeroviču junioru un Platonovu - un bez jelkādas homoerotiskas nozīmes. Vienkārši abi vīrieši mētājas ar mazu spilventiņu, bet tam ebreju jauneklim ir tik virtuozi izteiksmīgas un tik ļoooti sievišķīgas roku pirkstiņu kustības… Ne mazums skatītāju zālē uzgavilē!

«Varēja būt, bet nebij» rotaļas

No otras puses, lugas šķitums - ka šie dīkie vasarnieki aiz gara laika moka viens otru ar savām «varēja būt, bet nebij» rotaļām - patiešām spiež domāt, ka Čehovs kā dramaturgs ir vieglprātīgs satīriķis, kas groteskā formā demonstrē, cik izkurtējusi patiesībā ir krievu muižniecība - viss šis cilvēku pulciņš, kas aplūkojams Platonovā, ir «pašpārtiekoši ļaudis» - viņi visi atrodas uz bankrota robežas, izsniedz ne ar ko nesegtus vekseļus, ir viens otram visu laiku parādā (dzīve uz parāda arī ir izrādes blakustēma), - līdz ar to arī privātajā dzīvē viņi pieraduši parazitēt viens uz otra jūtām, jo paši par savām nekādā vīzē netiek skaidrībā. Vai varbūt pat nav spējīgi sevī jelkādas dzīvas jūtas sameklēt - tur, slepenajos dvēseles pagrabiņos. Viņi emocionāli pārtiek viens no otra, līdz ļimst. Vai nu no izlaktā vīna daudzuma (visbiežāk), vai nu no nejauša vai jauša šāviena no medību bises. Platonovam, kurš bija sapinies jūtās starp sevi, sievu, ģimeni un trim citām sievietēm, kurām visām tika dāvātas nez kādas cerības.

Cerības - uz ko? Uz laimi būdiņā - kopā ar mazam, žiperīgam susļikam līdzīgo izūtrupēto muižnieku, tagad lauku skolmeistaru Mihailu - Mišelu Platonovu? Smieklīgi, nožēlojami un traģikomiski reizē. Jo Platonovs nav nekāds «nākamības sapņu princis», kas līdzīgi vētrasputnam (Gorkijs) ieskandina jaunos laikus, laikus, kuros «debesis būs dimantos». Kādi dimanti, ja biksēm dibens izdilis?

Par laimi, Čehovs dod vienai no «Platonova brūtēm» (izrādes traģikomiskajā kontekstā tam jāskan kā analogam leģendārajām Jēzus brūtēm) rokās stroķi un viņa mazo, mērkaķītim - sātaniņam līdzīgo mošķi Platonovu ar bisi nošauj. Un visiem kļūst viņa dikti dikti žēl. Ne tādēļ, ka bojā gājis varonis. Ne tādēļ, ka miris «katras sievietes sapnis» (par spīti vellišķīgajai ārienei Martina Vutkes Platonovam piemīt ārkārtīgi spēcīgs, es teiktu - zibenīgs seksapīls!). Vienkārši tādēļ, ka šī Platonova klātbūtnē visi sastinga mulsinošā, transam līdzīgā somnambuliskā rituālā, vārdā cilvēka cienīga dzīve. Cilvēka cienīgi ir mocīt citus un pašam ciest, visu saprotot.

Raksta 1. daļa Kultūras Dienā 20. maijā.

Uzmanību!

Pieprasītā sadaļa var saturēt erotiskus materiālus, kuru apskatīšana atļauta tikai pilngadību sasniegušām personām.

Seko mums

Seko līdzi portāla Diena.lv jaunākajām ziņām arī sociālajos tīklos!

Ziņas e-pastā

Saņem Diena.lv aktuālās ziņas e-pastā!

LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS

Vairāk LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS


Aktuāli









Hokejs 2019

Vairāk Hokejs 2019


Positivus

Vairāk Positivus














Melu tvertne

Vairāk Melu tvertne


Vēlēšanas2018

Vairāk Vēlēšanas2018






Hokejs2018

Vairāk Hokejs2018






Phjončhana 2018

Vairāk Phjončhana 2018


Publikāciju iegāde

Vairāk Publikāciju iegāde










Jaunumi

Vairāk Jaunumi


Dabas Diena

Vairāk Dabas Diena




Citi

Vairāk Citi


Latvijā

Vairāk Latvijā


Dienas Sēne

Vairāk Dienas Sēne


Pasaulē

Vairāk Pasaulē



Velo Diena

Vairāk Velo Diena



Dienas Starts

Vairāk Dienas Starts


Viedokļi

Vairāk Viedokļi


Sports

Vairāk Sports


Skolas Diena

Vairāk Skolas Diena



Valodas Policija

Vairāk Valodas Policija



Citi

Vairāk Citi



SestDiena

Vairāk SestDiena


KDi

Vairāk KDi





Sporta Avīze

Vairāk Sporta Avīze


Dienas Gada Balva kultūrā

Vairāk Dienas Gada Balva kultūrā



Uzņēmēja Diena

Vairāk Uzņēmēja Diena





Iedvesmas Diena

Vairāk Iedvesmas Diena







Latvijas Lepnums

Vairāk Latvijas Lepnums


Dzīvesstils

Vairāk Dzīvesstils







Šodien Laikrakstā

Vairāk Šodien Laikrakstā



Vide un tūrisms

Vairāk Vide un tūrisms




Izklaide

Vairāk Izklaide







Kas notiek?

Vairāk Kas notiek?