Eiropas ceturtās lielākās ekonomikas bēdīgais finanšu stāvoklis liek ar bažām uzlūkot Spānijas nākotni, no kuras lielā mērā var būt atkarīgs, vai Eiropas Savienības (ES) vienotās valūtas savienība nepiedzīvos kārtējo lielo satricinājumu.
Varēs vieglāk atlaist
Streika dēļ kavējās sabiedriskais transports un izlidoja vai ielidoja tikai katrs desmitais iekšzemes un katrs piektais starptautiskais avioreiss, vēsta BBC. Protestētāji lielākoties pulcējās laukumos un pie valdības ēkām. Daudzviet notika sīkas sadursmes starp karstasinīgākiem protestētājiem un policiju, un likumsargiem nācās aizturēt vismaz 58 cilvēkus. Vieglus ievainojumus guvuši vismaz deviņi cilvēki.
Spānijas lielākās arodbiedrības CCOO un UGT izsludināja ģenerālstreiku, lai aicinātu iedzīvotājus izrādīt neapmierinātību ar februārī pieņemto valdības lēmumu, kas atvieglo darba devēju iespējas atlaist darbiniekus un samazināt atalgojumu. Reforma arī paredz, ka turpmāk maksimālo atlaišanas pabalstu aprēķinās no 33 darba dienu atalgojuma par katru nostrādāto gadu. Līdz šim to aprēķināja no 45 darba dienām. «Tiesības, kuras izcīnīja mūsu vecāki un vecvecāki, ir atņemtas bez konsultēšanās ar sabiedrību,» madridietis Anhels Andrino, kuru atlaida no darba nākamajā dienā pēc valdības pieņemtā lēmuma, sacīja aģentūrai AP.
Valdība uzstāj, ka reformu mērķis ir izveidot daudz elastīgāku darba tirgu un iedrošināt cilvēkus radīt jaunas darbvietas, lai palīdzētu samazināt lielo bezdarbu un veicinātu ekonomikas izaugsmi.
Prognozes neiepriecina
Spānijas valdība piektdien apstiprinās, pašas vārdiem runājot, «ļoti, ļoti bargu taupības plānu», kas paredz 2012. gadā apcirpt valsts tēriņus par 30 miljardiem eiro (21 miljards latu), lai samazinātu valsts budžeta deficītu, kas pērn sasniedza 8,5%. Tomēr eksperti prognozē, ka noteikti būs nepieciešami papildu izdevumu samazinājumi, lai izpildītu Spānijas valdības un ES vienošanos, ka budžeta deficītu šogad samazinās līdz 5,3%. Pērn rudenī kritusī sociālistu valdība ES bija solījusi, ka 2012. gadā Spānijas budžeta deficīts būs 4,4%, raksta AFP.
Lielu daļu no «liesēšanas» pasākumu smaguma uz saviem pleciem vajadzēs iznest Spānijas reģioniem, kuri paši atbild par veselības aprūpes un izglītības finansējumu, kas veido lielāko daļu no pašvaldību izdevumiem. Piemēram, atsevišķi reģioni varētu sekot Katalonijai, kas nupat noteica, ka pusi no recepšu medikamentu izmaksām sedz iedzīvotāji.
Darbu varētu zaudēt tūkstošiem skolotāju, kuri ir parakstījuši pagaidu līgumus. Ar daudziem skolotājiem nav noslēgts ilgtermiņa līgums, jo tad viņi būtu valsts sektora darbinieki, ar kuriem, kā nosaka Spānijas likumi, darba attiecības nevar izbeigt.
Ir skaidrs, ka darbaspēka reformu un taupības pasākumu dēļ palielināsies bezdarbs, kas jau tagad ar 22,85% ir augstākais ES. Spānijas valdība prognozē, ka šogad tas pieaugs līdz 24,3%. Spānijas centrālā banka šonedēļ paziņoja, ka ekonomikā atgriezusies lejupslīde un gada griezumā ekonomika varētu samazināties par 1,7%.
Spānija atrodas pretrunīgā situācijā. Daudzi ekonomisti bažījas, ka izdevumu samazināšana var palielināt Spānijas ekonomikas lejupslīdi. Tajā pašā laikā, neievērojot taupības pasākumus, Madride starptautiskajos finanšu tirgos būtu spiesta aizņemties par ļoti augstiem procentiem un nespētu apkalpot savu milzīgo valsts parādu. Tādā gadījumā spāņi būtu spiesti vērsties pie starptautiskajiem aizdevējiem.