Kāpēc tā notiek? Vasarā taču skrienam, peldam, braucam ar riteni, tomēr, darbojoties prieka pēc ar draugiem vai vienatnē, regularitāte un treniņu intensitāte ne vienmēr sasniedz to līmeni, kādu pierasts saņemt trenera vadībā. Sanāk nedaudz muļķīgi, jo žurnālos lasījām padomus par vasaras formas iegūšanu divās nedēļās, vingrojām pirms peldkostīmu sezonas atklāšanas, bet tagad, pašā vasaras karstumā, atslābstam un ļaujam, lai pikniku vilnis un laiskums nes mūs sev vien zināmā virzienā.
Jūras aerobika
Ja vasarā tomēr gribas pasportot, viens no patīkamākajiem un atvēsinošākajiem variantiem ir ūdens aktivitātes: peldēšana un visi ūdens sporta veidi - ūdenspolo, ūdens aerobika, veikbords, ūdens slēpošana, kaitbords, sērfošana, vindērfings, laivošana u.c. Ūdens piedāvā gan ekstrēmākas, gan mierīgākas nodarbības, taču lielākā bēda parasti ir tā, ka ūdeni uztveram kā atpūtu, un tad no nopietnas sportošanas reti kas sanāk, izņemot tehniskākus sporta veidus (kaitbords, laivošana ar kajaku, ūdenspolo u.c.), kur vienkārši nevar izvairīties no straujām un intensīvām kustībām. Labs variants ir ūdens aerobika, kad pasākumu vada treneris/re un slinkot nav iespējams. Lieliska ideja ir noorganizēt ūdens aerobikas grupu jūrā. Sāļais ūdens nāks par labu gan celulītam, gan ādai, gan garam. Darbojas arī baseini ar jūras ūdeni, piemēram, Baltic Beach Spa viesnīca Jūrmalā, bet jautrāk un interesantāk, manuprāt, ir pierunāt savu ūdens aerobikas treneri vienu nodarbību novadīt jūras malā, kur mums sanāk pavadīt laiku tikai pāris mēnešu gadā. Viesojoties Francijā, nopriecājos, ka tur ūdens aerobika notiek pludmalē un iekļauta pilsētas sponsorēto fizisko aktivitāšu sarakstā. Līdzās ūdenspolo, sērfošanai ar airi, laivošanai, vingrošanai, BMX, futbolam, pludmales volejbolam un citām aktivitātēm notika arī ūdens aerobikas nodarbības, kas der gan jauniem un sportiskiem cilvēkiem, gan nedaudz vecākiem un tiem, kam bail, ka parastā aerobikas nodarbībā kājas sajauks ar rokām.
Tievēšanai neder
Īstie peldētāji joprojām iet uz baseinu, bet pārējie plunčājas jūrā un ezeros, cerot, ka patērē ļoti daudz enerģijas, ko pēc tam dāsni kompensē ar piknika mielastiem. Protams, enerģiski peldot, var sadedzināt līdz 900 kilo- kalorijām. Taču tas attiecas uz nepārtrauktu peldēšanu pietiekami ātrā tempā, ko diez vai spēj izturēt parastais pludmales apmeklētājs. Īstenībā ūdens aktivitātes svara zaudēšanai palīdz mazāk nekā zemes sporta veidi. Lai gan ūdenim ir daudz pozitīvu īpašību, piemēram, peldēšana nav traumatiska, tā lieliski stiprina sirdi un elpošanas sistēmu, ūdens sporta veidi neizceļas ar īpašu kaloriju patēriņu sportošanas laikā. Tā stundas kaloriju likme daudziem ūdens sporta veidiem ir līdzīga kā aerobikai vai riteņbraukšanai (ap 300 līdz 400 kilokalorijām stundā), bet ūdenī ķermenis mazāk uzkarst. Tas nozīmē, ka, iznākot no jūras vai ezera, vielmaiņas ātrums drīz vien atgriežas ierastajā ritmā. Nodarbojoties ar sportu uz zemes, vielmaiņa paātrinātā režīmā darbojas vēl vairākas stundas pēc treniņa. Pētījumi rāda, ka dažkārt tas turpinās pat 12 stundu pēc nodarbības. Tomēr nevajag aizmirst, ka peldēšana lieliski stiprina gandrīz visas muskuļu grupas, bet muskuļu šūnas pat miera stāvoklī noēd vairāk kaloriju nekā tauku šūnas. Turklāt elpošanas sistēmai peldēšana nāk par labu vairāk nekā jebkurš cits sporta veids, jo plaušas spēj uzņemt vairāk skābekļa. Ja esat redzējuši Dena Brauna romāna Enģeļi un dēmoni ekranizāciju, tad droši vien pamanījāt, ka Toma Henksa varonis, kas cītīgi nodarbojas ar peldēšanu, Vatikāna pazemes bibliotēkā ilgāk nezaudē samaņu nekā viņu pavadošais uzraugs, kas turklāt ir smēķētājs.
Ilgtermiņā atmaksājas
Ilgtermiņā peldēšana un jebkurš cits ūdens sporta veids atmaksājas, tāpēc jūras apmeklējumu vajag ieplānot trīs reizes nedēļā. Turklāt ieteicams jūrā un kāpās aktīvi darboties vismaz stundu, tad arī vasarā fiziskā forma ne tikai nezudīs, bet pat uzlabosies. Treniņu var dažādot, iekļaujot tajā skriešanu vai riteņbraukšanu, piemēram, 20 minūšu skrējienu, tad 20 minūšu peldēšanu un atkal 20 minūšu skrējienu vai 30 minūšu riteņbraukšanu un 30 minūšu peldi. Skriet gar jūru ir veselīgi, smiltīs mazāk tiek traumēti ceļi, toties slodze ir lielāka. Jautrībai var izmantot kādu iesildīšanās vingrojumu, skrienot pa jūru, kur ūdens sniedzas nedaudz pāri potītēm - slodze būs lielāka un treniņš - interesantāks. Tas pats attiecas uz riteņbraukšanu. Lai gan pie jūras smiltis ir cietākas, braukt ar riteni tur noteikti ir grūtāk nekā pa asfaltu, tā-pēc arī slodze ir lielāka. Vēlams, lai velosipēdam ir spidometrs. Tad var kontrolēt braukšanas ātrumu un uzturēt vienmērīgu slodzi ilgākā laika posmā. Spidometrs darbojas arī kā pulkstenis, tāpēc zinošāki sportotāji var izmantot intervālu treniņu metodi, vienmērīgāku braukšanu mijot ar ātrākiem izrāvieniem, katru reizi no jauna izaicinot ķermeni un neļaujot nodarbībai kļūt vienveidīgai.