Mūsdienās ir mazliet citādi - bērni tiek vairāk uzraudzīti, nodarbes - pieaugušo koordinētas. Un, tiesa, pasīvās izklaides, tādas kā datorspēles un multenes, paņem labu daļu laika, it sevišķi mazajiem pilsētniekiem. Tāpēc tieši vecāku uzdevums ir radināt bērnus pie veselīgām aktivitātēm, un sākt to var kopš bērniņa nākšanas pasaulē. Vairāki sporta centri piedāvā nodarbības, gan mazuļiem, gan māmiņām vingrojot kopā.
MiniDiena un kustību eksperti noskaidro, kā kopt sportisko garu ģimenē pašiem mazākajiem, proti, no zīdaiņa vecuma.
Joga mammām un bēbīšiem
Harmoniskās slodzes un efektīgā rezultāta dēļ jogas nodarbības kļuvušas par iecienītu aktivitāti un piedāvājuma spektrs paplašinās, piesaistot aizvien daudzveidīgāku interesentu loku. Jogas centros pieejamas gan nodarbības grūtniecēm, gan joga bērniem un arī māmiņām kopā ar zīdaiņiem. Jogas studijas Daya Yoga jogas pasniedzēja Evita Birule stāsta, ka nodarbības var apmeklēt mammas un mazuļi, kas sasnieguši sešu nedēļu vecumu. Vingrojumi jeb jogas pozas (asanas) izstrādāti tā, ka palīdz māmiņām atgūt formu pēc dzemdībām, bet bērniem veicina attīstību - iemaņas velties, rāpot un staigāt, nostiprina muskuļus un vairo dzīvesprieku. Lielāki bērniņi, kas jau rāpo, šad tad izvēlas doties izpētīt studiju un komunicēt savā starpā, nevis pavadīt laiku vingrojot, un tas arī tiek ļauts - tikmēr vingro mammas. Evita stāsta, ka asanas pavada mantru dziedāšana un bērniem tā ļoti patīkot, viņi labāk koncentrē uzmanību un spēj veiksmīgāk uztvert arī kustību ritmu.
Nodarbība ilgst apmēram stundu un piecpadsmit minūtes, parasti to apmeklē trīs četras māmiņas ar mazuļiem. Lai iegūtu vēlamo efektu, jogas skolotāja iesaka divas nodarbības nedēļā.
Nodarbības mammām un bērniem tiek piedāvātas arī dažādos sporta centros un veselības studijās. Atkarībā no iestādes specifikas atšķirsies vingrojumu kompleksu veidi un intensitāte.
Ja mamma grib pavadīt laiku ar bērnu sportojot, šādas nodarbības ir veids, kā iegūt vairākus labumus vienlaikus - fiziskas aktivitātes sev un mazajam, kopābūšanu ar bērniņu un arī iespēju sastapt citas māmiņas ar mazuļiem, dalīties pieredzē par dzīvi ar bērniem un labi pavadīt laiku.
Parasti vingrojumus izstrādājuši profesionāli fizioterapeiti, taču, ja mammai ir šaubas par bērna veselību vai attīstības specifiku, pirms nodarbību apmeklēšanas ieteicams konsultēties ar ģimenes ārstu vai bērnu fizioterapeitu un izvērtēt, tieši kāds ir vispiemērotākais aktivitāšu veids.
Kā izvēlēties
Stāsta Veselības centra 4 bērnu fizioterapeite Jekaterina Jeršova.
Ne visiem mazuļiem vajadzīga speciālā vingrošana. Piemēram, nez kāpēc vecāku vidū modē ir Bobata metode - tā parasti nepieciešama bērniem, kam ir kādi neiroloģiski traucējumi.
Bērniņu attīstībai var izmantot Emijas Pikleres attīstošo metodi - fizioterapeits, ievērojot bērna vecumu, iekārto īpašu vidi, kurā mazais uzturas un spēlējas, tādējādi arī vienlaikus vide attīsta un veicina jaunas kustību iemaņas un ļauj brīvi un droši spēlēties. Tajā tiek novietotas dažādas kokvilnas lupatiņas, sensoras mantas (pudeles ar bumbiņām, koka krelles utt.), bļodas, kastes, slidkalniņš, kāpnītes un tamlīdzīgi. Bērns pats izvēlas, ar ko rotaļāties, kurp doties. Šī metode efektīvi darbosies no vecuma, kad mazulis sāk pētīt savas rociņas - apmēram pusotra divu mēnešu vecumā, tad pirmais «vingrojums», ko vecāki var likt darīt savam bērnam - gulēt uz muguras uz grīdas un blakus nolikt krāsainu lakatiņu vai viegli satveramu mantiņu.
Sava veida vingrošana bērnam ir arī kinestētiskais handlings - vecāki to apgūst, iemācoties, kā pareizi turēt, celt, nēsāt, ģērbt, mazgāt, barot bērnu, uzskata fizioterapeite.
Jekaterina norāda - mēdz gadīties, ka pēc gada vai pusotra vecuma sasniegšanas mazuļa gaitā vai stājā var būt novērojamas īpatnības, tādas kā staigājot likt vienu vai abas pēdiņas uz iekšu, staigā uz pirkstgaliem vai arī nereti ir O vai X veida kāju forma, skrienot līdz ar to viņš biežāk klūp, bieži vien tās ir funkcionālas izmaiņas, kuras saistītas ar to, ka bērna balsta - kustību un līdzsvara aparāts līdz galam vēl nav attīstījušies. Lai palīdzētu izveidoties pareizai stājai un gaitai, kā arī trenētu līdzsvaru, var līdzēt slinga terapija un aktīvi dinamiski vingrojumi.
Saišu jeb slinga terapija tika radīta Otrā pasaules kara laikā saistībā ar lielo poliomielīta epidēmiju Eiropā. Pirmos «saišu solus» konstruēja profesors Tomsens Vācijā un Gutrijs Smits Anglijā. Terapijas mērķis bija veikt vingrojumus bez gravitācijas ietekmes, kas ir šāda veida ārstniecības un vingrojumu sākums. Nodarbības laikā pacients tiek iekārts speciālās saitēs. Dažādās pozās, pēc vajadzības piemērojot, var nodrošināt stiepšanu, relaksāciju. Slinga terapijas gaitā iespējams palielināt muskuļu spēku, izturību, stiprināt dziļo muskulatūru un aktivizēt «slinkos» muskuļus.
Lai bērns būtu veselīgi attīstīts, spēcīgs un veikls, galvenais nosacījums - jāļauj viņam daudz laika pavadīt ārā, kustoties drošā, ērtā vidē. Ja ziemā ārā jāuzturas vismaz 2-3 stundas, tad vasarā šo laiku vajadzētu palielināt reizes trīs! Cik vien iespējams, jāļauj staigāt basām kājām - tā mazais norūdās un vienlaikus saskarē ar dažādām virsmām pēdiņas tiek it kā izmasētas un izvingrinātas, tā veicinot pēdas muskuļu attīstību, kā arī uzlabo ķermeņa izjūtu un pareizo stāju.
Vidē, kur uzturas bērni, būtu vēlamas šūpoles, dažādi slidkalniņi, kāpnītes. Bērniem ieteicams iemācīties lēkt ar lecamauklu, rotaļāties ar dažādām bumbām, multifunkcionāls trenažieris ir lielā vingrošanas bumba, uz kuras var gan uzsēsties un mēģināt noturēt līdzsvaru, gan lēkāt, gan nogulties ar vēderu, pārvietoties uz priekšu, bērniem tas ļoti patīk un viņi ar to trenē plecu joslu, var arī vienkārši pašūpoties, lai relaksētos un nomierinātos - bērni ir radoši un atrod, ko ar bumbu iesākt.
Attīstības veicināšanai labi funkcionē zviedru siena - ne tikai lai pa to rāptos, bet arī veicinātu stiepšanos.
Tas nenozīmē, ka piemājas teritorija vai dzīvoklis jāaprīko ar sporta kluba cienīgu inventāru - parasti bērni kustību aktivitātes atrod paši, tikai jāraugās, lai viņiem pieejamas daudzveidīgas un drošas izklaides.