Pagājušā gada nogalē Augstākās tiesas (AT) Senāta pieņemts spriedums šādā lietā nu radījis pamatotas bažas, ka spekulantiem uzrēķinātās nodokļu summas valsts kabatā tā arī nekad nenonāks. Administratīvās apgabaltiesas priekšsēdētāja Zita Kupce atzīst - ja VID neizdosies atrast kādus iepriekš neredzētus argumentus, justīcijas svaru kausi nolieksies par labu spekulantiem. Nodokļu eksperte Gunta Kauliņa, jautāta, vai valstij izdosies šos parādus piedzīt, ir vēl skeptiskāka: «Drīzāk otrādi. Tie cilvēki, kas šos nodokļus ir samaksājuši, naudu tiesas ceļā varētu atgūt no valsts.» Savukārt nodokļu parādnieku saraksta «septītās vietas ieguvējs» Guntars Kramēns šī brīža situāciju sauc par traģikomisku: «Viņi [VID] apzinās savu kļūdu un, neraugoties ne uz ko, turpina veikt šādus uzrēķinus, lai iedzītu situāciju absurdā. Loģiskāk šobrīd būtu apstāties.»
Jāatgādina, ka galvenais strīds līdz šim bija par to, kādās situācijās nekustamā īpašuma tirgošana jāapliek ar IIN. Paši tirgoņi atsaucās uz likuma «Par iedzīvotāju ienākuma nodokli» punktu, kurā bija norādīts, ka ar IIN jāapliek tikai tādu nekustamo īpašumu tirgošana, kas pārdevējam piederējuši mazāk par 12 mēnešiem. Savukārt VID likumus traktēja savādāk - ja īpašumu pārdošana notikusi sistemātiski, tā ir saimnieciskā darbība, kas jāapliek ar IIN. VID viedoklim pārsvarā gadījumu bija piekritusi arī pirmā un otrā administratīvās tiesas instance, bet AT Senāts nesen lēma citādi. Z. Kupce atzīst: «Protams, tas mūsu darbu ietekmē. Tiesu praksei ir jābūt vienotai, kaut gan patiesībā ļoti strīdamies par šiem jautājumiem.» Savukārt G. Kauliņa piebilst: «Loģiski, ka pēc šī AT sprieduma visi, kam iepriekš VID lēmums bija nelabvēlīgs, tagad to pārsūdzēs.»
Arī G. Kramēns norāda, ka viss viņa parāds - šobrīd 2,76 miljoni latu - uzrēķināts par viena īpašuma domājamo daļu pārdošanu un par to ir sūdzējies tiesā. Viņš arī netieši atzīst, ka uzrēķināto nodokļu parādu apmaksāt nav mēģinājis: «Cilvēki varēs vērsties pret valsti un mēģināt piedzīt uzrēķinu radītos zaudējumus. Manā gadījumā gan tas šobrīd vairāk ir morālais kaitējums, kas nodarīts, pastāvīgi figurējot nodokļu parādnieku sarakstos.»
Nekustamo īpašumu spekulanti gan nav vienīgās privātpersonas, kas iekļautas parādnieku sarakstos un apstrīd VID nodokļu uzrēķinus tiesā. «Ja parādās, ka personai izdevumi bijuši krietni lielāki par ienākumiem, tad VID arī pieprasa papildus deklarācijas un aprēķina nodokļu starpību. Te lietas ir ļoti dažādas - kurš nu naudu «atradis», kuram «vecmāmiņa maisā glabājusi»,» ironizē Z. Kupce. Te var minēt arī Agra Krūzes gadījumu - šis uzņēmējs, kurš gadiem ilgi bija atrodams VID nodokļu parādnieku saraksta pirmajā desmitniekā, citu parādiem augot, nokritis līdz 14. vietai. Tomēr arī viņa parāda summa tikai augusi un tagad pietuvojas diviem miljoniem. A. Krūze 2007. gadā notiesāts uz diviem gadiem nosacīti par izvairīšanos no nodokļu nomaksas lielos apmēros. Viņš sodu jau izcietis un, kā rāda Lursoft dati, šobrīd pievēršas mežsaimniecībai, gan piesardzīgi - nevis caur uzņēmumiem, bet biedrībām, jaunākā no kurām dibināta pirms nedēļas.