Citi salīdzina noziedznieku dzīves apstākļus cietumā Norvēģijā ar savām valstīm. Izskan arī viedokļi, ka no Norvēģijas jāņem piemērs, mēģinot ieslodzītos pārveidot par citiem cilvēkiem un sagatavot dzīvei pēc atgriešanās sabiedrībā. Pašā Norvēģijā un arī citur atskan balsis, kas konstatē, ka tā ir demokrātijas augstākā izpausme - ļaut pat noziedzniekam sūdzēties tiesā un piemērot vispārējos humānisma principus arī pret cilvēkiem, kas sodīti par visbriesmīgākajiem noziegumiem.
Trešdien Oslo tiesa piekrita terorista sūdzībai, ka viņa turēšana gandrīz pilnīgā izolācijā pārkāpj Cilvēktiesību konvencijas 3. pantu, vēsta TheLocal.no. A. B. Breivīks sūdzējās, ka savā triju telpu kamerā, kur ir gan TV, gan videospēļu konsole, gan dators (bez interneta pieslēguma), tiekot turēts izolācijā 22-23 stundas dienā, ir izolēts no kontaktiem ar citiem ieslodzītajiem un komunicējot ar cietumsargiem tikai caur biezu aizsargstiklu.
Konvencijas 3. pants nosaka, ka «nevienu nedrīkst spīdzināt vai cietsirdīgi vai pazemojoši ar viņu apieties vai sodīt». Tiesas spriedumā teikts, ka šis aizliegums «pārstāv fundamentālu vērtību demokrātiskā sabiedrībā. Tas attiecas uz pilnīgi visiem, ieskaitot izturēšanos pret teroristiem un slepkavām». Spriedumā arī piefiksēts, ka kādu laiku A. B. Breivīks naktī ik pēc pusstundas modināts un šad tad pilnīgi pārmeklēts, liekot izģērbties sieviešu klātbūtnē, kas viņam esot bijis īpaši nepatīkami. Spriedumā gan nav norādīts, kādas izmaiņas turpmākajos A. B. Breivīka ieslodzījuma apstākļos ir jāizdara.
Vienlaikus tiesa noraidīja noziedznieka apgalvojumu, ka viņa korespondences kontrole pārkāpj konvencijas 8. pantu, kas nosaka tiesības uz privātās dzīves neaizskaramību. Valstij jāatmaksā A. B. Breivīkam šīs tiesas prāvas izdevumi 36 tūkstošu eiro apjomā.
BBC raksta, ka Eskils Pedersens, viens no šaušanu Ūteijas salā pārcietušajiem, bijis par tiesas lēmumu «pārsteigts, pēc tam nikns un sarūgtināts. Tas, ka noziedznieks guva tādu publisku uzvaru, bija kā sitiens pa vēderu».
Cits pārcietušais Bjērns Īlers tvītoja: «Mūsu labākais ierocis cīņā pret ekstrēmismu ir humānisms. Norvēģijā ir tiesu sistēma, kas respektē cilvēktiesības pat ekstrēmos apstākļos.»
A. B. Breivīks 2011. gadā nogalināja astoņus cilvēkus sprādzienā Oslo un pēc tam nošāva 69 cilvēkus Ūteijā.