Nedaudz vairāk nekā mēnesi E. Sprūdža padomnieks sabiedrisko attiecību jomā ir pretrunīgi vērtētais Kristians Rozenvalds, kurš nenoliedz savu līdzdalību, radot Nacionālā attīstības plāna vīziju par Latviju kā zaļāko valsti pasaulē.
Ar skatu no malas
Sākotnējais iespaids par E. Sprūdžu, kas atspoguļojās arī medijos, bija ministram neglaimojošs - viņu uztvēra kā informācijas tehnoloģiju jomas cilvēku, kuram nav īpašas pieredzes ne vides, ne pašvaldību jomā. Šobrīd E. Sprūdžs sevi cenšas pozicionēt kā politiķi, kurš zina, ko runā, jo daudz pabijis novados. Vaicāts, vai viņa vizītes pārāk bieži nesakrīt ar pilsētu svētkiem, brīvdabas operas izrādēm vai citiem masu pasākumiem, ministrs tam nepiekrīt: «Ja dziļāk Latgalē, tad braucu uz vairākām dienām, un tad beigās sanāk pilsētas svētki, kas arī man ir darbs, jo jāsaka uzruna, un ar pašvaldību vadītājiem mēs tiekamies. Man ir būtiski redzēt uz vietas problēmas gan uzņēmējiem, gan pašvaldību cilvēkiem, ne tikai vadītājiem. Tur tu dabū reālo sajūtu, kas viņiem sāp,» norāda ministrs (svētkus gan viņš apmeklēja ne tikai Latgalē, bet, piemēram, Skrundā). Viņš atzīst, ka tieši Latgalei ir pievērsis lielāku uzmanību, tāpēc saņem lielāku šī reģiona pašvaldību vadītāju atbalstu. Daži ministra kritiskie izteikumi par Latgali izraisīja skandālu, taču viņš taisnojās, ka ticis neprecīzi tulkots no krievu valodas. E. Sprūdžs pieļauj, ka atšķirīgs skatījums uz dažādām problēmām viņam ir nevis nekompetences dēļ, bet tāpēc, ka viņš nenāk no pašvaldību vadītāju vidus: «Es skatos no malas, no iedzīvotāja viedokļa, un tam ir pozitīvs efekts. Ir pašvaldību vadītāji, kurus man izdodas diezgan ātri pārliecināt, ka šī ir īstā ideja un tas nekas, ka tās ir pārmaiņas, un viņi piekrīt. Un ir citas pašvaldības, kur tas tik ātri nenotiek.»
No pašvaldību vadītājiem visvairāk vārdu pārmaiņas E. Sprūdžam līdz šim bijis ar Ventspils mēru Aivaru Lembergu, bet nesen izraisījās visai asa polemika ar Rīgas domi par SIA Rīgas ūdens meitasuzņēmuma Aqua Riga dibināšanu ar mērķi pildīt Rīgas ūdensvada ūdeni pudelēs un tirgot to. Savukārt ar vides pārstāvjiem, kā šķiet pašam ministram, viņš esot atradis kopīgu valodu, jo aizstāvot zaļu dzīvesveidu. Ministra iesaistīšanās Līgatnes lāču pārvešanā arī izpelnījusies ironiskus komentārus publiskajā telpā. Vērtējot E. Sprūdža popularitāti sabiedrībā, politologs Aigars Freimanis norāda, ka Reformu partijas ministriem vārdi nepārtop darbos un sabiedriskajā domā radusies sajūta, ka nekas nopietns nav izdarīts. Šaubas izraisa arī «nodokļu optimizācijas» lieta, kad atklātībā nāca E. Sprūdža uzņēmējdarbības «savdabības», nemaksājot sev algu, bet aizdevumu, un izvairoties no nodokļu maksāšanas. «Uz E. Sprūdžu nevar skatīties kā uz klasisku tiesiskuma un taisnīguma koalīcijas pārstāvi,» uzskata A. Freimanis.
Rozenvalda faktors
Ne ministram, ne viņa ministrijai ilgu laiku nav veicies ar komunikāciju. No ministrijas saņemt atbildes ir visai grūts un ilgstošs process. Pašam ministram vairākas reizes mainījās padomnieki sabiedrisko attiecību jautājumos, pēc Ineses Auniņas došanās bērna kopšanas atvaļinājumā bija pāris cilvēku, kas noturējās ļoti īsu brīdi. Piemēram, Kristaps Kaugurs atmiņā palicis vien ar to, ka ministra vārdā izsūtīja relīzi ar neparastu virsrakstu - «Trīs lietas man zāļu skapītī stāv - novadu sadarbība, uzņēmējdarbības attīstība un ticība saviem spēkiem».
Taču 18. jūlijā parādījās ziņa, ka ministra padomnieks būs Kristians Rozenvalds - cilvēks ar ļoti plašu, bet pietiekami neviennozīmīgi vērtētu pieredzi mediju un PR jomā, kurš konsultējis gan bijušos ministrus, toreizējos Tautas partijas biedrus Kārli Greiškalnu (arī laikā, kad viņš bija Valmieras mērs) un Edgaru Zalānu, gan Jēkabpils mēru Leonīdu Salceviču un Jelgavas domes opozicionāru, bijušo Aināra Šlesera līdzgaitnieku Daini Liepiņu. K. Rozenvalds rakstījis arī polemiskus komentārus portālā Delfi un pats pieļauj, ka tieši tādēļ tiek uztverts kritiski, jo asi vērsies pret Valdi Zatleru, Reformu partiju un kritizējis arī savu pašreizējo darba devēju. K. Rozenvalda komentāru no Delfiem jūlijā pārpublicēja Saskaņas centra reklāmas izdevums Tava Rīga. E. Sprūdžs savu padomnieku uzrunājis pats: «Ja man ir izdevies pārliecināt kādu, kurš ir bijis pretējā pozīcijā, ja man ir izdevies viņu pārliecināt strādāt manā pusē, tas ir ļoti liels sasniegums.» K. Rozenvalda alga ir Ls 1200 «uz papīra», kas esot mazāk, nekā viņš saņēmis agrāk, strādājot vairākās darbavietās un veicot daudzus līgumdarbus. Savas funkcijas K. Rozenvalds raksturo kā skatu no malas, «prožektora gaismu». Viņš atzīst, ka līdzšinējais rakstu stils bijis «nedaudz agresīvs un zināmā mērā nekaunīgs». Viņa pienesums ministrijā esot nevis radīt jaunus tekstus, bet vienkāršot citu rakstītos. K. Rozenvalds atzīst, ka arī viņam ir loma pēkšņi radītajā Nacionālā attīstības plāna vīzijā par Latviju kā zaļāko valsti pasaulē. K. Rozenvalds saka, ka gribot izmantot iespēju izveidot «dokumentu ar redzējumu».