«Mēs gribam sakārtot rāmi, kur ir Rīgas tiesības un kur ir pienākumi,» par Rīgas likumu skaidroja ministrs. Likumā iekļaujamo jautājumu spektrs būšot diezgan plašs, arī ekonomiskie, transporta un policijas jautājumi. E. Sprūdžs piebilda, ka ar šī likuma palīdzību cer panākt, ka neveidojas pozīcijas un opozīcijas attiecības starp valdību un Rīgu, kā tas ir patlaban, bet gan abas institūcijas darbotos iedzīvotāju labā.
N. Ušakovs uzsvēra, ka patlaban ir daudz jautājumu, kuri būtu jānosaka administratīvajā līmenī, lai izvairītos no liekām diskusijām. Kā piemēru viņš minēja iedzīvotāju ienākuma nodokļa sadalījumu - ja likumā būtu noteikta konkrēta attiecība starp procentuālo sadalījumu, tad katra gada beigās nebūtu diskusiju par sadalījumu. «Rīgai nav izdevīgi, ka valdība nostājas noteiktā pozā tikai tāpēc, ka valdību veidojošās partijas nav pietiekami pārstāvētas pašvaldībā. Galvenais ir maksimāli visu, ko iespējams, ielikt likumā,» sacīja Rīgas mērs un piebilda, ka tādējādi arī mazināšoties vēlme rīkot politisko tirgu par konkrētiem jautājumiem.
N. Ušakovs norādīja, ka jautājumam par Rīgas likumu ir vismaz desmit gadu ilga vēsture un ir pienācis laiks to izstrādāt. Viņš arī uzsvēra, ka šai iniciatīvai nav tiešas saistības ar Rīgas izstāšanos no Latvijas Pašvaldību savienības. To apstiprināja arī E. Sprūdžs.
Gan ministrs, gan Rīgas mērs pauda cerību, ka likumprojektu Saeimā varētu iesniegt jau nākamā gada rudenī, optimistiskākās prognozes par tā pieņemšanu ir 2014. gada sākums.
LETA