Nākamnedēļ viņai būs pēdējā diena skolotājas darbā. Ne tāpēc, ka vairs negribētu vai nevarētu strādāt - aiziet liekot vasarā stājies spēkā likums, kas viņai kā strādājošai pensionārei ļauj saņemt tikai 30% no pensijas. Pēc pedagogu atalgojuma cirpiena T.Zitcere mēnesī varot nopelnīt 190 latu uz rokas, taču viņas pensija būšot lielāka. T. Zitcere ir viena no teju pusmiljona Latvijas pensionāru, kuru dzīvē sāpīgas korekcijas izdarīja vasarā spēkā stājies likums, kas paredzēja pensiju samazināšanu. Pirmdien Satversmes tiesa (ST) sāka skatīt šo likumdošanas izmaiņu atbilstību Satversmei.
Likums, kas stājās spēkā 1. jūlijā, paredzēja vecuma un izdienas pensiju samazināšanu par 10%, savukārt strādājošo pensionāru pensiju samazināšanu - par 70%. Tas valstij laikā no jūlija līdz novembrim ļāvis ietaupīt 42,7 miljonus latu, liecina Labklājības ministrijas aprēķini. Tāpat pie likuma sekām varētu ierēķināt strādājošo pensionāru skaita samazinājumu uz pusi. Latvijas Nacionālā teātra aktrise Lolita Cauka, kura gan izvēlējusies palikt teātrī, neraugoties uz maciņa satura sarukumu, norāda, ka politiķi izrīkojušies negodīgi. Viņa zinot gana daudz pensionāru, kuriem ir ļoti mazas pensijas un arī 10% ieturējums no tām šiem cilvēkiem esot «milzīgi liela nauda».
Vasarā ST sasniedza arī prasību pieteikumu gūzma, jo cilvēki budžeta cirpšanā uz pensionāru rēķina saskatījuši pretrunas ar vairākiem Satversmes pantiem. Lietas ir apvienotas vienā, ietverot gan tās, kas attiecas uz vecuma un izdienas pensiju samazināšanu, gan strādājošo pensiju samazināšanu. Ja ST atzīs likuma normas par nekonstitucionālām tātad spriedums būs labvēlīgs pensionāriem, iespējams iet vairākus ceļus, jo tiesa arī ieraksta termiņu, kurā likuma normas zaudē spēku. Pastāv iespēja, ka tās zaudē spēku ar to pieņemšanas brīdi, tāpat to iespējams piemērot arī atpakaļejoši, stāsta ST priekšsēža palīdze Līna Kovalevska. Tā viņa pasaka - nav izslēgta iespēja, ka valstij pensionāriem jāatlīdzina zaudējumi, kas saskaņā ar aplēsēm līdz 23.decembrim, kad ST jāpieņem lēmums, būtu vairāk nekā 50 miljoni latu. Tas gan būtu valstij finansiāli neizdevīgākais un pensionāriem izdevīgākais spriedums.
Premjers Valdis Dombrovskis (JL) un labklājības ministrs Uldis Augulis (ZZS) atsakās prognozēt, kādas pašreizējā finansiālajā situācijā būtu sekas, ja ST spriedums būs pensionāriem labvēlīgs. Taču jebkurā gadījumā šajā lietā ST nonākusi interesantā situācijā, jo tai jāizbalansē starp diviem aspektiem - no vienas puses ir valsts finansiālā situācija un iespējas nodrošināt pensionāriem ieturētās naudas izmaksu, bet no otras puses ir tiesiskums un nepieciešamība ievērot valsts pamatlikumu. ST «ir nonākusi diezgan lielās sprukās», norāda konstitucionālo tiesību eksperte Anita Rodiņa. Viņa pat vairās izteikt prognozes par potenciālajām ST manevra iespējām. Savukārt administratīvo un konstitucionālo tiesību eksperts Edgars Pastars uzsver, ka «nevar pretstatīt Satversmi un naudu». Viņš pieļauj, ka ST kā ierasts dos kādu recepti, kā no šīs situācijas izkļūt, taču Saeima ne vienmēr šīs receptes izmantojot. Pats E.Pastars ST vietā noteiktu, ka pensionāriem radītie zaudējumi jāatmaksā kādā noteiktā laika periodā. Arī bijušais Satversmes tiesas priekšsēdis Aivars Endziņš intervijā Latvijas Radio norādīja, ka izeja no situācijas būtu bijušas garantijas, ka valsts vēlāk pensionāriem atmaksās ieturēto naudas summu vai arī to varēs mantot viņu radinieki. Gan A.Rodiņa, gan E.Pastars akcentē, ka ST būs jāmeklē argumenti, vai tiešām politiķi tēriņu cirpšanā izdarījuši visu iespējamo, lai ķertos pie vismazāk aizsargātajām grupām.
A.Endziņš intervijā arī norādīja, ka prettiesiska bijusi apmēram miljarda latu sociālā budžeta iztērēšana. U.Augulis gan tam nepiekrīt, Dienai uzsverot, ka šie uzkrājumi nav bijuši paredzēti «tūlītējai apēšanai». No speciālā budžeta līdzekļu uzkrājuma, kas gada sākumā bijis 950 miljoni latu, daļa tiekot izlietota sociālās apdrošināšanas budžeta deficīta segšanai, taču 1.novembrī speciālā budžeta uzkrājums vēl bijis 805 tūkstoši latu.