Aleksandras Cukermanes detaļām bagātie darbi - zīmējumi, gobelēni, apgleznoti šķīvji - uzbur fantāziju pasauli, kas sakņojas krievu tautas mākslā, Austrumeiropas pasaku ilustrācijās un atmiņās par Krievijas vasarnīcām. «Man tas ir ne tikai interesanti, bet arī emocionāli piesātināti,» sarunā ar Dienu atklāj māksliniece, kura ir dzimusi 1981. gadā Maskavā un desmit gadu vecumā kopā ar ģimeni emigrējusi uz Izraēlu, kur dzīvo un strādā joprojām. Viņa studējusi Becaleēla Mākslas un dizaina akadēmijā Jeruzalemē un saņēmusi tās mākslas izcilības balvu.
Bērnības atmiņu gobelēns
«Tā ir pasaule, kura vairs neeksistē,» Aleksandra Cukermane stāsta par savu bērnību, kuras atmiņu gobelēnā ieausts gan savulaik grāmatu lappusēs lasītais, gan sev apkārt redzētais. «Paklājs ar trim spēkavīriem pie sienas,» piemin māksliniece, kura šo zudušo pasauli reanimējusi savā daiļradē. Viņa vērš uzmanību uz to, ka bērnībā ir pavisam cita laika un telpas uztvere - dienas velkas kā gliemeži, kuri rāpo pa neierobežotas fantāzijas augļiem. «Šīs divas lietas es gribu paturēt savā daiļradē,» akcentē māksliniece.
Tieši bērnības atmiņas Aleksandru Cukermani ir atvedušas uz Latviju. 2014. gadā viņa bija programmas Iaspis rezidējošā māksliniece Stokholmā. «Es ļoti gribēju atbraukt uz Rīgu, jo man bija palikušas siltas bērnības atmiņas par vasaras brīvlaiku Latvijā un kādu īpašu kafejnīcu,» atceras Aleksandra Cukermane.
Šī ir jau otrā reize, kad mākslinieces darbi aplūkojami Rīgā. Pirms diviem gadiem Aleksandra Cukermane piedalījās izstādē Paraugs džina veidošanai galerijā 427, kur bija pārstāvēti vairāki mākslinieki.
Dialogs ar Latviju
«Es nevaru iedomāties labāku vietu saviem darbiem,» atzīst Aleksandra Cukermane, kuras daiļrade ierakstījusies Dekoratīvās mākslas un dizaina muzeja pamatekspozīcijas otrā stāva telpā un izspēlēta pēc tās piedāvātajiem nosacījumiem. «Izstāde atklājas kā sava veida arhipelāgs, kurā katrs darbs ir izolēts, taču vienlaikus dialogā ar 20. un 30. gados tapušajiem atzītu Latvijas modernistu mākslas darbiem dekoratīvā un lietišķā virzienā,» par ekspozīciju Tri devici pod oknom raksta kuratore Zane Onckule (laikmetīgās mākslas centrs kim?).
«Kaut kas cits, bet ne gluži cits,» izstādes kontekstu raksturo Aleksandra Cukermane. Viņas māksla līdz 3. aprīlim redzama starp Anša Cīruļa, Romana Sutas, Aleksandras Beļcovas un Sigismunda Vidberga darbiem. Kā īpašu veltījumu Dekoratīvās mākslas un dizaina muzejam māksliniece radījusi ēkas fasādes zīmējumu, kas ir pirmais izstādes darbs. Tajā ieskanas tā pati estētiskā valoda, kas iepriekš izmantota Aleksandras Cukermanes izstādē What the Moon Saw/Ko redzēja mēness (2013) Telavivas laikmetīgās mākslas galerijā Noga.
Mīlētāji vakara krēslā
Izstādes Tri devici pod oknom centrālajā daļā ir četri gobelēni, kas eksponēti atstatus cits no cita un četros dažādos turpinājumos attēlo putnu un ziedu ieskautus vakara krēslā satikušos mīlētājus. «Gaisma kļūst arvien tumšāka un tumšāka,» par savu poliptihu saka Aleksandra Cukermane. Pēc mākslinieces radītajām skicēm šos darbus veidojošas četras Latvijas tekstilmākslinieces Līva Kaprāle, Jolanta Šalvīte, Velga Vītola un Elīna Vojevoda, kurām katrai ir atšķirīgs rokraksts un dažāda pieeja aušanai stellēs.
«Tas ir apbrīnojams medijs,» par gobelēna izmantošanu mākslā teic Aleksandra Cukermane. Šī nav pirmā reize, kad viņa ir eksperimentējusi ar aušanu savā daiļradē un diezgan precīzi spējusi iztēloties galarezultātu. «Taču tas ir tāpat, kā redzēt kādu cilvēku fotogrāfijā un pēc tam ar viņu satikties reālajā dzīvē,» salīdzina Aleksandra Cukermane, kura šajā procesā pilnībā uzticējusies Latvijas tekstilmāksliniecēm. Izstādē var iepazīties ar vēl vienu viņas izpausmes veidu - apgleznotiem porcelāna šķīvjiem.
Izstāde