Izgudrotāji apgalvo, ka elektriskās lidmašīnas ir realitāte. Vienīgi jāpārvar pāris šķēršļu, kas traucē tām kļūt par uzticamiem un rentabliem transporta līdzekļiem. «No tehniskā viedokļa elektromotori ir trīs līdz četras reizes labāki propelleru griezēji par iekšdedzes dzinējiem,» vortālam TechNewsDaily.com saka Lidmašīnu lidojuma efektivitātes salīdzinājuma fonda prezidents Braiens Sīlijs.
Lidojošā kapsula
Spekulācijas par elektrolidmašīnu rītausmu tehnoloģiju nozarē aktivizējās pirms pāris nedēļām, kad kļuva zināms par NASA inženieru izgatavoto lidaparātu Puffin. Lai arī vienvietīgo spēkratu drīzāk var nosaukt par lidojošu kapsulu, tā varētu radikāli izmainīt cilvēku pārvietošanās veidu, dodot iespēju videi draudzīgi, klusi un ātri pārvarēt nelielus attālumus. Turklāt bez došanās uz lidostu, jo Puffin var vertikāli pacelties un nosēsties pāris kvadrātmetru lielā teritorijā parastā autostāvvietā, raksta vortāls PhysOrg.com.
3,7 metrus garo kapsulu uz priekšu dzen divi 2,3 metrus plati propelleri. Tā vidējais pārvietošanās ātrums esot ap 240 km/h, ko spurta brīžos varot divkāršot. Diemžēl žiglo lidojumu nevarēs izbaudīt ilgi, jo akumulatora saturs iztērējas 80 kilometros. Inženieri sola ar laiku palielināt akumulatora ietilpību 300 kilometru pieveikšanai.
Tā kā elektromotoru darba efektivitāte varētu būt līdz pat 95 procentiem salīdzinājumā ar tradicionālo dzinēju 18-23%, tie velti nesakarst un līdz ar to nepatērē tik daudz enerģijas. Līdz ar to nav vajadzīga tik pamatīga dzesēšana kā iekšdedzes dzinējiem. Turklāt elektromotori ir daudz klusāki un varētu nolaisties lidlaukā, kas atrodas tuvāk pilsētai, netraucējot iedzīvotājus. Atteikšanās no fosilā kurināmā nāktu par labu arī videi. «Te ir runa par klimata izmaiņām, gaisa kvalitāti, kas necieš no smoga, un enerģētisko neatkarību,» plusus uzskaita B.Sīlijs.
Lidostas pilsētā
Tomēr līdz skaistā sapņa īstenošanai vēl jāpaciešas, jo inženieriem jāatrisina ļoti būtiski jautājumi. Pirmais un pats svarīgākais ilgi neļāva uztvert nopietni elektromobiļus - tā ir akumulatora ietilpība. Zināms, ka lidmašīnām jābūt maksimāli vieglām, taču akumulatori ir ārkārtīgi smagi. Tādēļ izgudrotāji eksperimentē ar jauniem, vieglākiem materiāliem. Labākie eksperimentālie modeļi spējot nolidot vairāk nekā 300 kilometru ar salīdzinoši niecīgu bateriju, kas izgatavota no supervieglām oglekļa šķiedrām. Sanhosē bāzētā kompānija Nanosolar strādā pie ļoti plāniem elastīgiem saules paneļiem, ko plānots uzklāt uz lidmašīnas spārniem un pārvērst saules enerģiju elektrībā uzreiz lidojuma laikā.
Elektrolidmašīnas varētu aizstāt automašīnas un vilcienu, protams, ja vien satiksmes organizētājiem izdosies panākt, ka līdz lidostai nav jābrauc pārāk ilgi. Tieši tādēļ B.Sīlija vadītā iestāde kopā ar lielpilsētu vadībām izskata iespēju «iestrādāt» nelielas lidostas pilsētas centrā. «Mēs pētām koncepciju par kabatas lidostām, pat par daudzām. Katra no tām būs divus akrus liela, un lidmašīna varēs pārlidot no vienas uz otru ar ātrumu mazliet virs 200 kilometriem stundā,» lidaparātu eksperts stāsta, ka elektromotori ļaus lidaparātiem būt tik veikliem, ka tie varēs pacelties gaisā pēc īsas ieskriešanās.