Šopavasar Rīgas skatītāji var novērtēt nobriedušāku izrādi, Krievijas nacionālās prēmijas Zelta maska nominanti kategorijā Labākā lielās formas dramatiskā izrāde 2007./2008. gada sezonā. Prestižajam apbalvojumam par šo iestudējumu bija nominēts arī pats režisors, savukārt Poļina Agurejeva par Larisas lomu saņēma Labākās aktrises balvu.
«Izrāde ir kā liela kravas barža, kas peld pa Volgu - māmuļu. Tai negribas būt baržai. Tā sapņo kļūt par vieglu kuterīti izbraucieniem. Tā pūlas veikt izsmalcinātus un ātrus manevrus, bet tur jau tā lieta, ka manevri tai ir bīstami. Baržām pienākas peldēt lēnām,» par Pjotra Fomenko iestudēto Līgavu bez pūra 2008. gada sākumā rakstīja izteiksmē allaž elegantā kritiķe Marina Davidova.
Līgava bez pūra, A. Ostrovska «repertuāra» pamats, ko pazīst ne tikai teātra mīļotāji, bet, pateicoties Eldara Rjazanova megapopulārajai Cietsirdīgajai romancei arī kino un televīzijas skatītāji (filmas skatītāju skaits kinoteātros savulaik pārsniedza 22 000 000!), P. Fomenko apdarinājumā mēģinot izlikties te par A. Čehovu, te par M. Gorkiju. Un iestrēgstot kaut kur pa vidu - izrādes varoņi, ietērpti art deco tērpu stilizētajos kostīmos, nav ne īsti čehoviskie izglītotie muižnieki, ne A. Ostrovska kupči. «Kas gan tā par čigānieti, kas nemīl Mandelštamu,» par čigānu melodijās apdarināto dzeju ironizē kritiķe M. Davidova, noslēgumā piemetinot, ka līdz paša P. Fomenko «jaunatklātajiem» ostrovskiem izrādei vēl jāaug un jāaug.
Izrāde ir Pjotram Fomenko neierasti lakoniska, bez (stila) «mežģīnēm, kas spētu noslēpt tukšumu» - uzsver arī citi recenzenti, gan uztverot to kā savdabīgās izrādes spēka, ne vājuma pazīmi. Kam taisnība - pašreiz iespēja vērtēt skatītājiem Rīgā.
Turklāt Pjotram Fomenko izrāde ir ļoti būtiska. Ne velti ar Līgavu bez pūra 2008. gadā tika atklāta režisora teātra ēka. Ne velti P. Fomenko vairākkārt uzsvēris, ka izrādi iestudē, īpaši domājot par saviem jaunajiem aktieriem, tātad - investējot teātra nākotnē. Visbeidzot šodien aizvien aktuālais dvēseļu un cinisko dzīves likumsakarību attiecību pētnieks A. Ostrovskis ļauj režisoram runāt par «dvēseles nenocietināšanu, neļaušanos ikdienas rutīnai un nepārtrauktu virzīšanos uz priekšu». Ne jau bagātu līgavaini meklē Poļinas Agurejevas Larisa. Pjotra Fomenko Līgava bez pūra drīzāk stāsta par talantu un tā likteni.