Lielākā daļa no šiem koncertiem Japānā jau ir izpārdoti. T.Nišimoto diriģēs arī turnejas koncertu - ģenerālmēģinājumu Lielajā ģildē 8.I plkst.19.30. Tajā skanēs trīs krievu klasiķa Pētera Čaikovska skaņdarbi: uvertīra fantāzija _Romeo un Džuljeta,_ Vijoļkoncerts un dramatiskā Ceturtā simfonija. Kā solists šajā koncertā uzstāsies viens no starptautiski pazīstamākajiem krievu jaunās paaudzes vijolniekiem Saša Roždestvenskis.
Retums un izaicinājums
Lai gan Latvijas Nacionālais simfoniskais orķestris Japānā pagaidām nav pazīstams, diriģente par to zināja. Kā?! «To, ka Latvijā ir ļoti labs simfoniskais orķestris, koncertaģentūrai Samon Promotion, kura organizē LNSO gaidāmo turneju, bija izstāstījis Rīgā dzimušais čellists Miša Maiskis, kurš Japānā jau ir klausītāju mīlulis. Aģentūra uzrunājusi japāņu diriģenti, kura šogad jau uzstāsies kopā ar čellistu. Vispirms Japānā. «Man jau ir reāls plāns kopā ar Mišu Maiski un LNSO muzicēt arī Rīgā 2010.gada beigās,» viņa atklāj, piebilstot, ka nākamreiz vēlētos te atskaņot arī kādu japāņu komponista darbu, savukārt Japānā iepazīstināt ar kādu latviešu mūzikas darbu. Šoreiz programmas izvēli noteicis tas, ko vēlas dzirdēt klausītāji Japānā - Čaikovskis un Brāmss.
«Divpadsmit aktīvās karjeras gados kopš debijas 1997.gadā ar Kioto simfonisko orķestri Nišimoto jau guvusi lielu atzinību ne vien dzimtajā Japānā, bet arī Eiropā un Krievijā, kur Pēterburgā studējusi simfonisko diriģēšanu pie Viktora Fedotova un Iļjas Musina. Tagad viņa sniedz 50 koncertu gadā un diriģē operas izrādes. Ar šā gada septembri viņa būs Jevgeņija Svetlanova Maskavas Valsts simfoniskā orķestra galvenā viesdiriģente.
«Japānā tikai 90.gadu beigās oficiāli ar likumu tika atzīta sieviešu un vīriešu līdztiesība nodarbinātības jomā. Taču reālajā dzīvē tās nav vēl joprojām. Cilvēku domāšana mainās ļoti lēni, un starptautiskajos pētījumos par dzimumu līdztiesības stāvokli pasaulē Japāna vēl arvien parādās tikai saraksta pašā apakšā... Varat iedomāties, kāds retums un izaicinājums ne tikai Japānā, bet visā Āzijā ir diriģente sieviete!» viešņa stāsta. Viņa šajā jomā ir pirmā. Aizsācēja, kura daudzus iedvesmo ar savu drosmi, neatlaidību un iekšējo spēku. Uz T.Nišimoto dzimtenē diriģētajiem koncertiem daļa no klausītājiem nāk ne tikai klausīties mūziku, bet arī paust atbalstu diriģentei, ierodas daudzas diriģentes fanes sievietes.
Kopskaņas valdzinājums
«Iedvesmojos no mātes, profesionālas dziedātājas. Vispirms spēlēju klavieres, bet Osakā studēju kompozīciju. Apguvu dažādu mūzikas instrumentu spēli, taču visvairāk mani valdzināja orķestris, kurā tie saskan kopā. Tā īpašā enerģija, kas rodas, kad daudzi mūziķi, ļoti dažādi cilvēki kopā rada kaut ko tik skaistu. Tas ir kā liels skūpsts! Tikai cilvēki ir spējīgi sapulcēties, lai kopā radītu kaut ko lielisku. To rada ne vien orķestris, solisti un diriģents, bet arī klausītāji zālē. Tas ir kaut kas, ko mēs neredzam, bet tas pastāv. Un mēs to radām un izjūtam kopā,» stāsta diriģente. Lūgta paskaidrot tuvāk, diriģente norāda, ka cilvēkiem Āzijā ļoti svarīgi tas, kas ir vidū starp redzamo un neredzamo. «Salīdzinājumam - eiropieties skaidri nodala redzamo (taustāmo) no neredzamā (nojaušamā), bet dziļi Āzijas iedzīvotāju dabā ir izteikt vai radīt redzamas lietas, iedvesmojoties no neredzamā, tikai sajūtamā. Man svarīgi sevī saglabāt šo Āzijas tipisko mentalitāti un filozofiju.» Tieši tāpēc viņai, tāpat kā vairākumam japāņu, pat datoru uzvaras laikmetā ir tik svarīga rokraksta kultūra. Lai to paskaidrotu, viņa uzzīmē vienus un tos pašus hieroglifus trijos dažādos veidos: no smalki rūpīgas kaligrāfijas līdz emocionāliem žestiem. Japāņi vēl šobaltdien paši no sodrējiem gatavojot tinti, izvēloties tieši tādu toni (tumšāku vai gaišāku), kas atbilst rakstītāja noskaņai. «No tā, ar kādu žestu veidotas rakstuzīmes, vēstules saņēmējs sajūt, vai rakstītājs bijis priecīgs, dusmīgs vai nobēdājies. Rokraksts izsaka pašu rakstītāju, viņa enerģiju.»
Nākamgad aprīlī, kad būs gatavs jaunais mākslu centrs ar 2000 skatītāju vietām Tokijas priekšpilsētā Hachioji, Tomomi Nišimoto tajā būs mākslinieciskā vadītāja. Viņa tur vēlas iekopt modernu operu iestudējumu tradīciju. «Līdz šim esmu galvenokārt strādājusi pie klasiskiem projektiem, bet operiestudējumos jaunajā teātrī vēlos izmantot jaunās tehnoloģijas. Ierasto scenogrāfijas uzbūvju vietā izrādēs ar mūsdienīgas gaismu tehnikas un LED ekrānu palīdzību tiks uzburta trīsdimensionāla skatuves vide, izmantojot Sony, Panasonic un citu kompāniju jaunākos sasniegumus.».