Rīgā no šodienas norisinās Pasaules filmu festivāls, dokumentālā kino cienītājiem piedāvājot noskatīties etnogrāfiskā kino darbus, ko sarūpējuši Kino Bize, Latvijas Antropologu biedrība sadarbībā ar Tallinas Universitāti. Kinoteātrī K.Suns no 16. līdz 19. aprīlim būs iespējams noskatīties sešus pilnmetrāžas un četrus īsformāta kinodarbus, sastapt to veidotājus un noklausīties arī respektablu vizuālo antropologu vieslekcijas.
Festivāla filmu programmas vadmotīvs šogad ir Reālā režija, un tās kurators ir Tallinas Universitātes Antropoloģijas nodaļas vadītājs Karlo Kubero. Programmā iekļautie kinodarbi iepazīstinās ar Indijas, Indonēzijas, Jaungvinejas, Krievijas, Peru, Meksikas un arī Latvijas iedzīvotāju stāstiem. Festivāls tiks atklāts ar 1914. gadā tapušo mēmo filmu Starp galvu medniekiem - inscenējumu, kurā lomas atveido kvakiutlu cilts indiāņi. Festivālu noslēgs godalgotā Stori tumbuna - senču stāsti, kurā iemūžināts ceļojums pie laku cilts Papua-Jaungvinejā.
Latviju festivālā pārstāv Madaras Bunkšes dokumentālā filma Dzīves prasme, kas stāsta par jauniešiem Edgaru un Klēru, kuri, izceļojušies pa dažādām pasaules malām, pārcēlušies uz mājām Latvijas laukos - tuvāk pie dabas un iespējas dzīvot radoši. Filma seko līdzi pāra ikdienai, fiksējot sadzīviskas norises, attiecības un idejas, pētot, kā viņu izpratne par lauku dzīvi un ekoloģiju īstenojas praktiskās izpausmēs. «Filma tapa kā daļa no mana maģistra darba Tallinas Universitātē, kur studēju antropoloģiju. Mana interese fokusējās tieši uz vizuālo antropoloģiju, tādēļ priecājos, ka man bija iespēja sadarboties ar Baltijas Mediju skolu un īstenot savu ideju kino formātā,» stāsta Madara. Režisore pērnā gada vasarā dzīvojusi saimniecībā, palīdzējusi filmas varoņiem ikdienas darbos un vienlaikus fiksējusi tos kinokadros. Madarai bijis svarīgi neiejaukties un nemainīt Edgara un Klēras ikdienu, lai stāsts veidotos maksimāli dokumentāls, bez inscenējuma. «Antropoloģija ir ļoti interesanta, daudzveidīga un patiesībā klātesoša visās dzīves jomās, sākot no politikas un beidzot ar mākslu. Tas bija fascinējoši, cik šie jaunie cilvēki vienkāršā lauku vidē spēj būt radoši! Ar milzīgu interesi vēroju, kā Edgars gatavo sniega kurpes,» atklāj režisore. Bieži vien esam stereotipu varā par to, kā pareizi jādzīvo, kas ir iespējams un kas ne, bet filma parāda cilvēkus, kas izdarījuši atšķirīgu izvēli un kā viņiem sokas ar sev specifiskas un ērtas vides veidošanu, meklējumiem un radošuma izpausmēm. Pēc festivāla Rīgā Dzīves prasme ceļos uz citiem pasaules etnokino festivāliem, un Madarai padomā vēl citi kino formāta projekti. Pēc filmas seansa K.Sunī būs iespēja tikties ar režisori un filmas varoņiem, kuri paši to redzēs pirmo reizi.
Pilna festivāla programma - www.kinobize.lv.