Notikušo neatceras
Kā notika nelaime, Armands neatceroties, stāsta viņa brālis Māris: «Tas ir bijis sekundes jautājums, viņš pat neatceras, vai paslīdējis vai notika kas cits. Viņš atceras, ka nokritis zemē, kaut kādā veidā ierausies traktorā, spējis izslēgt preses iekārtu un pašu traktoru, pēc tam aptuveni kilometru skrējis mājās. Bija ap astoņiem vakarā, viņš steidza pabeigt, savākt sienu, izmantot saulaino laiku. Kaimiņš palīdzēja, labi, ka viņš bija, jo mamma bija aizbraukusi uz otru fermu, citu cilvēku mājās nebija. Kaimiņš strādā militārajā dienestā, viņš zināja, ko darīt.» Ne bez asarām notikušo atstāsta Armanda mamma Gundega: «Presei augšā ir diegs. Acīmredzot, raustot aiz tā, aizķērās, un ierāva rokas.»
Armands saimniekojis savu vecāku Gundegas un Egona Zariņu saimniecībā Juri, kas specializējusies piena lopu audzēšanā. Viņu saimniecība ir viena no lielākajām Jaunannas pagastā, un pašlaik ģimenes pārziņā ir 58 ragu lopi, sākot no govīm līdz pat teļiem, septiņi zirgi, 23 hektāri rapšu sējuma un 16 hektāru miežu lauku. Tieši Armands bija galvenais saimniecības darbarūķis - atbildēja par tehniku un darbiem uz lauka, bet mamma Gundega gādā par lopiem. Armands ir vecākais no trim brāļiem un vienīgais, kurš izlēmis dzīvot un strādāt laukos. Jaunākais brālis Ansis strādā Īrijā, no kuras brāļa nelaimes dēļ, visticamāk, nāksies atgriezties, bet vidējais brālis Māris - Rīgas Piena kombinātā. Armands bija zelta rokām - spējis pats izdomāt un uzmeistarot visdažādākās lietas lauku darbiem. Uzreiz pēc Apes vidusskolas absolvēšanas Armands nodevies lauku darbiem. Vienu gadu padzīvojis un pastrādājis Īrijā, bet sapratis, ka dzīve svešumā nav domāta viņam, un atgriezies ģimenes saimniecībā.
Saglabā optimismu
Kamēr Armands ir slimnīcā, saimniecību vada mamma, bet viņš gribot pēc iespējas ātrāk tikt mājās, lai vadītu darbus saimniecībā. Pirms četriem mēnešiem iegādāta zirgu saimniecība Arāji, par kuru jāturpina atmaksāt kredītus. Saimniecībā bez Zariņu ģimenes pastāvīgi strādā vēl divi algoti darbinieki. Armandam ir draudzene, kura gaida bērniņu. Savu 32. dzimšanas dienu Armands sagaidīja slimnīcas Intensīvās terapijas nodaļā. Esot bijusi arī torte, stāsta Māris. Armanda rētas dzīstot ļoti labi, un mikroķirurgs teicis, ka pat pārsteidzoši labi. Kreisā roka norauta gandrīz pie paša pleca, labā - zemāk. Lai turpinātu ārstēšanu un iegādātos protēzi, vajadzīgi lieli līdzekļi, kādu ģimenei nav. Tā kā Armanda veselība nebija apdrošināta, vienīgās cerības ir uz ziedotājiem. Atkarībā no tā, cik sarežģītu protēzi likt, vienas rokas protēze varot izmaksāt no 10 līdz 130 tūkstošiem latu. Rokai, kas cietusi vairāk, protēze varētu būt vienkāršāka, vairāk ar vizuālu funkciju. Mikroķirurģijas centra vadītāja p. i. Jānis Krustiņš atzīst, ka gan ASV, gan Eiropā ir centri, kuros izgatavo protēzes, kuras var vadīt ar smadzeņu impulsiem, taču tās prasa ne tikai lielus līdzekļus, bet arī ilgstošu sagatavošanu un apmācību. Pasaules praksē ir arī gadījumi, ka transplantē rokas no cilvēkiem, kam konstatēta smadzeņu nāve. Ir arī vienkāršākas protēzes ar ierobežotām funkcijām. Taču pateikt, kāda ir reālākā iespēja šinī gadījumā, vēl ir pāragri. J. Krustiņš saka - tik smagu traumu gadījumi ir reti, un cerības atmest nevajadzētu, Armands ir optimistiski noskaņots, un viņa veselības stāvoklis ir pat apbrīnojami stabils. Vietējie iedzīvotāji Armandu raksturo kā ļoti strādīgu, centīgu, atsaucīgu un izpalīdzīgu. Viņš nekad nevienam nav atteicis palīdzību. Šoreiz palīdzību vajag viņam. Vietējie iedzīvotāji ziedojumus atstāj speciāli izveidotās ziedojumu kastītēs Jaunannā un Annā.
Palīdzēt Armandam var arī, ziedojot naudu Alūksnes un Apes novada fonda kontā LV29LHZB4300104692001 (Latvijas Hipotēku un zemes banka, fonda reģ. nr. 40008090271), SWIFT:LHZBLV22, ar norādi Armandam Jaunannā.