Līdzekļus Latvija ieguvusi par pārdotajām emisijas kvotām un tagad var izmantot, lai atbalstītu siltumenerģijas vai elektroenerģijas ražošanu no atjaunojamiem energoresursiem un siltuma vai elektroenerģijas piegādi tikai mājsaimniecības vajadzībām.
Iespēja tieši privātajiem
VARAM pārstāve Ilze Krūkle stāsta, ka interese par šo konkursu ir ļoti liela, tāpēc ministrija rīko seminārus - šodien jau otrais notiek Rīgā, vēlāk tādi būs Saldū, Ventspilī, Jelgavā, Smiltenē un Daugavpilī un 2. martā vēlreiz Rīgā. Semināru dalībniekus ne vien informē par konkursa noteikumiem, bet arī apmāca pareizi uzrakstīt pieteikumu. Katrs projekts var saņemt 7000 latu, bet summa nedrīkst pārsniegt pusi no projekta kopējām attiecināmajām izmaksām. Par šo naudu varēs iegādāties un uzstādīt šķeldas vai salmu biomasas katlus, granulu vai malkas katlus un biomasas kamīnus ar jaudu līdz 50 kilovatstundām (kW), saules kolektoru sistēmas ar kopējo uzstādīto jaudu līdz 25 kW, siltumsūkņus ar kopējo uzstādīto jaudu līdz 50 kW, vēja ģeneratorus ar kopējo uzstādīto jaudu līdz 10 kW un saules baterijas ar kopējo uzstādīto jaudu līdz 10 kW. Pieteikties var gan privātmāju īpašnieki, gan vairāku dzīvokļu māju īpašnieku biedrības, kas neveic saimniecisko darbību. VARAM apkopojusi komersantu sarakstu, kas piegādā un montē attiecīgās iekārtas.
Trūkst datu
Līdz šim Latvijā tik vērienīga atbalsta tieši privātmāju īpašniekiem nav bijis, bet netrūkst entuziastu, kas ir uzstādījuši gan saules baterijas, gan vēja ģeneratorus, nekāda eksotika vairs nav arī siltumsūkņi, taču daudzi nevēlas publiski atklāt, ka viņiem ir šādas iekārtas. Saules enerģijas asociācija ir apkopojusi kopējās Latvijā uzstādītās jaudas, taču nav zināms, cik mājsaimniecībās kopumā ir uzstādītas šīs iekārtas. «Mēs šo situāciju gribam mainīt,» saka Rīgas Enerģētikas aģentūras direktore Maija Rubīna. Kad Saeima pieņems Atjaunojamās enerģijas likumu, Rīgas dome plāno pieņemt saistošos noteikumus, kas paredzēs 50% atlaidi īpašuma nodoklim, ja mājsaimniecība 100% savu energopatēriņu nosedz ar atjaunojamiem resursiem. Lai šo atlaidi dabūtu, īpašniekam būs jāreģistrējas, un tādā veidā vismaz Rīga varētu tikt pie savas datubāzes.
RTU profesore Dagnija Blumberga pieļauj, ka lielākā interese varētu būt par granulu un malkas katliem, jo tiem ir visvieglāk aprēķināt ieguvumus. Ar siltumsūkņiem ir sarežģītāk, jo reizēm tirgotāji iesaka šķietami lētas ierīces, kas patērē daudz elektroenerģijas. Liela interese varētu būt arī par saules baterijām, ko līdz šim esot varējuši atļauties tikai tie, kas brauc ar mersedesiem. «Ir jāliek mazi saules kolektori, un vajag speciālista konsultāciju. Diemžēl ir tirgotāji, kuriem pašiem ir visai maza sajēga par šīm sistēmām,» norāda D. Blumberga.