Pašvaldības līdzfinansējums ir divdesmit procentu no kopsummas - 150 000 eiro -, tomēr rada jautājumus, vai tas ir labākais veids, kā «veicināt inovācijas un reformas sociālo pakalpojumu jomā, meklējot risinājumus identificētajiem izaicinājumiem atbilstoši pilsētas vajadzībām un sociālo investīciju pieejai», kā rakstīts projekta pieteikumā.
Par līdzfinansējuma piešķiršanu RD Sociālo jautājumu komiteja lems otrdienas sēdē. Pēc Rīgas domes datiem, šā gada jūlijā Rīgā bija reģistrētas 3066 nestrādājošas darbspējīgas personas, tai skaitā 1089 ilgstoši nestrādājošas. Tomēr ir zināma atšķirība starp projekta aprakstu uz papīra un to, kā to skaidro RD Sociālo jautājumu komitejas priekšsēdētāja Olga Veidiņa (SC). Viņa Dienai norādīja, ka pamatā projektā varētu iesaistīt cilvēkus ar īpašām vajadzībām, tostarp ar redzes traucējumiem, kā arī personas, kas ilgstoši nav strādājušas tāpēc, ka kopušas slimus tuviniekus, pēc kuru nāves nepieciešama psiholoģiska palīdzība. Viens no projekta partneriem ir Invalīdu un viņu draugu apvienība Apeirons. Taču domes komitejai sagatavotajā dokumentā par mērķa grupu runāts vienkārši kā par bezdarbniekiem, kuri pēc projekta beigām būšot apguvuši dažādas socializēšanās prasmes un cēluši savu pašvērtējumu, spēšot adekvāti novērtēt situāciju, kā arī nekautrēšoties runāt latviešu valodā, ja valsts valoda nav dzimtā, būšot attīstījuši komunikācijas prasmes un pratīšot izmantot informācijas tehnoloģijas. Šāda sociālā pakalpojuma izmaksas 50 cilvēku grupai ir plānotas 419 351 eiro jeb 8387 eiro vienam cilvēkam. Savukārt aprēķināts, ka pašvaldība ietaupīs 15 437 eiro gadā, maksājot mazākus sociālos pabalstus projektā iesaistītajiem, kā arī ieņēmumi no iedzīvotāju ienākuma nodokļa par šiem cilvēkiem būšot 81 433 eiro.
Projekts paredz, ka šo jauno pakalpojumu saņems 50 cilvēku, bet otri 50 tiks izvēlēti kā kontroles grupa. Izraudzītie bezdarbnieki veiks brīvprātīgo darbu nevalstiskajās organizācijās un pašvaldības sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas iestādēs. Vēl 400 nestrādājošajiem tiks izveidots sociālo problēmu portrets. Projektā iekļauts arī dokumentālo raidījumu cikls, Nīderlandes pieredzes apgūšana, starptautiskas konferences rīkošana, mācības sociālajiem darbiniekiem un sociālā pakalpojuma dizaina izstrāde. Projekta beigās tiks sagatavotas rekomendācijas «vadošajām Latvijas Republikas institūcijām». Tomēr fakts paliek fakts - galu galā pēc visu līdzekļu sekmīgas apgūšanas darba tirgū paredzēts atgriezt vai tam tuvināt 80% no šiem 50 cilvēkiem, tātad 40 bezdarbnieku.
No O. Veidiņas teiktā var saprast, ka Rīgas dome šādu projektu uzsāk, jo Nodarbinātības valsts aģentūra (NVA) ar ilgstošajiem bezdarbniekiem strādā nepietiekami. Tiesa, NVA pārstāve Iveta Kancēna Dienai stāsta, ka pērn tieši ilgstošajiem bezdarbniekiem noticis pilotprojekts, kurā ar 2765 izvēlētiem ilgstošajiem bezdarbniekiem strādājuši 182 nodarbinātības aģenti un 34 karjeras konsultanti. Rezultātā par darba ņēmējiem kļuvuši 39% (1088 cilvēki), kas ir labs rādītājs ieguldītajam un veiktajam darbam, uzskata I. Kancēna. Kopumā 2013. gadā kādā no NVA darbu veicinošiem pasākumiem visā Latvijā iesaistījušies 57 812 ilgstošo bezdarbnieku. Tieši šajās dienās visā Latvijā notiek NVA rīkoti semināri par darbu ar ilgstošajiem bezdarbniekiem. Rīgā tāds notika piektdien.
Par to, vai Rīgai pieteikties vērienīgā projekta īstenošanai, jālemj gan domes Sociālo jautājumu komitejai, gan Finanšu komitejai un domei kopumā. «Tāpat kā jums ir daudz jautājumu, tādi noteikti būs arī deputātiem,» pieļāva O. Veidiņa.