Mārtiņš Zemītis (PLL). Politisko partiju apvienība PLL uzskata, ka galvenais Latvijā ir Latvijas cilvēks, mūsu nacionālās intereses, mūsu ekonomikas atdzīvināšana un, saprotams, mums sarunās ar starptautiskajiem aizdevējiem ir jāpanāk tādi nosacījumi, kas būtu izdevīgi Latvijas cilvēkiem un Latvijas uzņēmējiem. Mēs, protams, negrasāmies atteikties no šīs vienošanās, kas ir panākta, bet mūsu uzskatā Latvijas valdība nav izdarījusi visu, lai panāktu izdevīgus nosacījumus...
Kādus nosacījumus?
M. Z. Kaut vai lielāku līdzfinansējumu ES struktūrfondu projektiem, nav skaidrs, kas notiks ar lielo valsts uzņēmumu privatizāciju un mums ir bažas...
Runājot tieši par nosacījumu pārskatīšanu, konkrēti - vai 6% IK budžeta deficīts, kas ir paredzēts vienošanās dokumentā, ir kārtībā vai šo skaitli jūs taisāties pārskatīt?
Saprotams, ka tas fiskālais rāmis, ko mums uzliek vienošanās ar starptautiskiem aizdevējiem, ir ļoti strikts. Situācijā, kad valsts ekonomika turpina kristies ar 4% ātrumu gadā, mums ir jārunā arī par šo deficīta slieksni. Laikā, kad daudzas citas ES valstis sasniedz rezultātu, kas ir daudz sliktāks nekā Latvijai, un viņiem ir augstāks budžeta deficīts. Tātad viņi stimulē ekonomiku, nevis to saspiež.
Tātad palielināt deficītu?
M.Z. Mēs varētu atvērt sarunu ar starptautiskajiem aizdevējiem par šo tēmu. Primāri mums ir jādara viss, lai uzlabotu Latvijas valsts pārvaldi, stimulētu ekonomiku, lai IK augtu, nevis kristos. Bet, ja mums ir nepieciešams ekonomiku stimulēt, tas varētu nozīmēt arī budžeta deficīta rāmja pārskatīšanu.
Kā tas saskan ar PLL vārdiem, ka Latvijai ir jābūt brīvai no parādiem?
M.Z. Protams, Latvijai vidējā termiņā un pēc iespējas ātrāk jābūt brīvai no parādiem. Tas nenozīmē, ka būsim brīvi no parādiem rīt uz pusdienas laiku.
Vadims Jerošenko (SC). Analizējot pasaules ekonomiku, kur ir piedalījies SVF, praktiski neviens no šiem projektiem nebija veiksmīgs. Līdz ar to SC un mans personiskais uzskats ir - jo ātrāk mēs varēsim pārfinansēt šo aizdevumu, jo vieglāk mums būs attīstīsies. Līdz ar to, mūsuprāt, varētu būt šāds mehānisms: mēs varētu izlaist valsts obligācijas un tās izvietot starptautiskos finanšu tirgos.
Šobrīd aizdevuma procentu maksājumi caurmērā ir ap 3%. Kur jūs varat dabūt lētāku naudu?
V. J. Es nesaku, ka tā nauda būs lētāka, iespējams, tā būs pat dārgāka. Vienkārši runa ir par to, ka mums ir strikti nosacījumi no SVF, kā mēs varam tērēt šo naudu. Viņi mums diktē nosacījumus.
Tad jūsu piedāvājums ir aizņemties dārgāk, lai mums būtu brīvākas rokas?
V. J. Tieši tā.
Citu pozīcijas šajā jautājumā?
Artis Kampars (Vienotība). Mūsu pozīcija ir ļoti skaidra. Atbildība, stabilitāte, ilgtermiņa izaugsme, arī attiecībās ar mūsu aizdevējiem. Pakāpenisks budžeta deficīta samazinājums ir šī atbildīgā politika, ko Valda Dombrovska valdība ir īstenojusi pusotru gadu un sasniegusi rezultātus. 6%, ko esam apņēmušies sasniegt, manuprāt, ir ļoti pareizs skaitlis un atbilst tam grafikam, kā mēs ejam līdz 2014. gadam.
Kaspars Gerhards (VL un TB/LNNK). Es domāju, ka šī vienošanās, kas mums ir ar aizdevējiem, patlaban ir labākā izeja. Runas par iespējamo pārfinansēšanos ir utopija, mēs neko lētāku nevaram dabūt.
Mārtiņš Roze (ZZS). Tā vienošanās, kas mums ir, ir jāievēro. Bet Latvijas valstij šeit ir pietiekami lielas manevra iespējas, ja mēs varam piedāvāt savas ekonomikas programmu un prognozes, kas ir balstītas uz reāliem skaitļiem, reāliem aprēķiniem. ZZS frakcijai bija tikšanās ar aizdevēju pārstāvjiem un viņi skaidri un gaiši pateica, ka var tikt mainīti šie skaitļi, kas ir tuvumā, ja mēs kopumā redzam, ka programmas izpildes rezultātā tiks gan atveseļota ekonomika, gan arī atdoti aizdevumi.
Miroslavs Mitrofanovs (PCTVL). Mēs uzskatām, ka ir jāturpina sadarbība ar starptautiskajiem aizdevējiem ne tikai tāpēc, ka viņi nodrošina Latvijas ekonomikas un budžeta stabilizāciju un izdzīvošanu, bet arī tāpēc, ka vispār Latvijas politiskajai un ekonomiskajai elitei ir diezgan maza pieredze, lai pasargātu valsts attīstību no lielām kļūdām. Ir nepieciešamas smadzenes, kuras mēs varam izmantot, pieaicinot ekspertus no ārējās pasaules.
Nodokļi
Pievēršamies nodokļiem. Kādi manevri te paredzēti? Zemāksolīšana, izskatās, šoreiz ir pieticīgāka. Piemēram, Tautas partija pirms pagājušām vēlēšanām iedzīvotāju ienākuma nodokli solīja 15% apmērā, Par labu Latviju! nu vairs sola tikai 20% (patlaban 26%).
M. Z. Galvenais, runājot par Latvijas nodokļu sistēmu, ir tās fundamentālā nesabalansētība - ir pārāk liels nodoklis uzlikts uz darbaspēku, un īpašums un kapitāls vēl joprojām netiek pilnvērtīgi aplikts. Tas pirmais instruments un vissvarīgākais, lai palielinātu progresivitāti, ir samazināt iedzīvotāju ienākuma nodokļa likmi pakāpeniski līdz 20%, saprotot, protams, ka valstī ir krīze, ekonomika krīt un mēs nevaram atļauties uzreiz nodokli samazināt līdz 15%. Piedāvājums ir nodokļa likmi samazināt par 1% gadā, bet pats būtiskākais ir tas, ka mēs piedāvājam palielināt, nevis samazināt neapliekamo minimumu. Maksimāli tuvu minimālajai algai. 20% ienākuma nodokļa likme ir mērķis pieciem, sešiem gadiem.
A. K. Mēs piedāvājam likt progresivitāti nekustamā īpašuma nodoklī - es to vairākkārt esmu piedāvājis, un Tautas partija to noraidīja pagājušajā gadā. Mēs to uzskatām kā taisnīgu risinājumu. Villu īpašniekiem ir jāmaksā vairāk nekā tiem, kam nepieder nekas. Nākamais ir luksusa patēriņš, kas Latvijā joprojām netiek aplikts ar tādu masu, kā tas tiek darīts pārējā Eiropā. Savukārt, ja runājam par nodokļu likmēm, tad tiešām svarīgi būtu atbilstoši budžeta situācijai daudz straujāk iet uz priekšu ar neapliekamā minimuma palielināšanu.
Patlaban top plāns atteikties no samazinātām PVN likmēm, arī grāmatām. Vai tā ir luksusa prece?
A. K. Tas nav Vienotības plāns, tas ir darba dokuments, ko ir izstrādājusi Finanšu ministrija.
Un kāds tas ir Vienotības plāns, ja Finanšu ministrija strādā savā nodabā?
A. K. Vienotības pozīcija ir ļoti skaidra - atsevišķas PVN likmes varētu tikt izlīdzinātas, bet tās noteikti nav grāmatas un kurināmais.
M. Z. Mēs neatbalstām nevienas likmes celšanu, var būt runa par siltumu, iespējams, bet mēs gribētu atbilstoši Eiropas praksei samazināt PVN likmes maizei un pienam.
Un kā būs ar smalkmaizītēm?
M. Z. Ziniet, ir dažāda prakse. Itālijā viņu klasiskā maize čiabata ir aplikta ar 4% PVN likmi. Ja smalkmaizītes tiek ražotas šeit uz vietas, nav importētas un tajās nav importētās sastāvdaļas, tad es neredzu problēmu, ja smalkmaizītēm būtu samazinātā PVN likme.
Par nekustamā īpašuma nodokļa paaugstināšanu šādā vai tādā veidā, cik noprotams, no programmām iebildumu vairs nav?
M. Z. Mēs uzskatām, ka tur ir jāizdara trīs lietas. Ir jāpārskata kadastrālās vērtības, kas neatbilst tirgus situācijai, ir jāņem vērā ne tikai tirgus situācija, bet arī īres tirgus un pašvaldībām ir jādod iespējas koriģēt nodokļa aprēķinu normālā diapazonā.
K. G. (VL un TB/LNNK) Arī piekrītu, ka šīm kadastrālajām vērtībām ir jābūt sakārtotām, bet mūsu redzējums ir, ka neapdzīvotām platībām ir jāpiemēro dubulta nodokļa likme, lai šīs platības pēc iespējas ātrāk nonāktu tirgū.
Vai tas nozīmē, ka šāds nodoklis varētu būt jau no nākamā gada?
K. G. Pēc iespējas ātrāk. Stāv tukšas apdzīvojamās platības, kas reāli degradē gan tirgu, gan neattīsta ekonomiku. Protams, būtu jāizskata iespēja ieviest progresīvo nekustamā īpašuma nodokli - lielākām villām lielāks, vienīgajai dzīvojamai platībai - mazāks.
M. R. Par progresivitāti - mēs uzskatām, ka tā ir jāpiemēro arī nodokļiem par ražošanā izmantojamām platībām. (..) Ja runājam par nodokļu progresivitāti, tad jāņem vērā, ka nevis no kaut kādas noteiktas summas nodoklis pieaug, bet gan ka zem kādas noteiktas summas šis nodoklis ir mazāks.
M. M. Mūsu priekšlikums ir pazemināt nodokli telpām, kuras ir izmantotas produkcijas ražošanai. Attiecībā uz mājokli, būtu ideāli piesaistīt nodokli maksātāja gada ienākumiem, lai tas būtu proporcionāls šiem ienākumiem.
Plāns ēnu ekonomikas mazināšanai? Kurš tad būs tas īstais stimuls?
K. G. Nekavējoties būtu jāsāk palielināt neapliekamo minimumu līdz iztikas minimumam.
A. K. Pirmais stimuls, ko valdība jau ir izstrādājusi un palaidusi no 1. septembra, ir mikrouzņēmumu nodokļa likums. Otrs - šobrīd valdība jau ir pieņēmusi ēnu ekonomikas apkarošanas koncepciju, kurā pamatprincips ir tas, ka tiem, kas godīgi strādā un apzinīgi maksā nodokļus, būtiski samazina administratīvo slogu un dod visāda veida priekšrocības, bet tiem, kas kaut ko slēpj un pārkāpj, vairāk pievēršam uzmanību. Otra lieta, kas šobrīd ir manā darba kārtībā, par ko vēl nav veikti aprēķini, ir minimālās algas diferencēšana pa profesiju katalogiem.
M. Z. Tā ir sarežģīta sistēma, un, manuprāt, mēs neejam pareizā virzienā. Pareizi ir zemi nodokļi un īpašas atlaides inovatīviem un ražojošiem uzņēmumiem, un stimulēt darba vietu radīšanu.
Vai jūsu piedāvātie 20% ir patiesi zemi?
M. Z. 20 % ir ļoti konkurētspējīga likme, ja mēs ņemam mūsu tuvējos kaimiņus un salīdzinām ar Skandināvijas valstīm.
M. R. Ieviests jau ir mikrouzņēmumu nodoklis, kas diezgan kardināli tika mainīts Saeimas Tautsaimniecības komisijā, būtiski to samazinot. Jāstrādā vēl pie procedūrām, lai nodokli būtu izdevīgāk maksāt nekā nemaksāt. Vienlaikus jāmazina jebkāda veida pārbaudes, kam jābūt intelektuālām, novērtējot risku.
M. M. Pilnīgi pareizi. Septembrī sāksies šis lielais eksperiments ar mikrouzņēmumu nodokli (nodoklis stāsies spēkā). Ja pusgada laikā mēs atklāsim, ka ir labi panākumi vai nesamazinās nodokļu apjoms, ko iemaksā šie mikrouzņēmumi, tad varēsim runāt par eksperimenta paplašināšanu. Proti, attiecināt šo nodokli uz lielākiem uzņēmumiem, kas nodarbina līdz 20 cilvēkiem un kuru apgrozījums ir līdz 150 000 latu gadā.
M. Z. Ekonomikas ministrs prognozējis 900 jaunus uzņēmumus, kas varētu rasties pēc šī mikronodokļa ieviešanas. Tas, šķiet, ir pat mazāk nekā likumprojekta anotācijā. Acīmredzot ir kaut kāda problēma. Arī grūti saprast, kāpēc tas prasījis vairāk nekā gadu kopš brīža, kad starptautiskajiem aizdevējiem solījām ieviest šo mikrouzņēmumu koncepciju.
A. K. Mēs Latvijā esam pirmie, kas ieviesuši šādu mikronodokli. Tā ir viena lieta, ar ko vajadzētu lepoties, nevis kritizēt vienam otru.
M. M. Kad būs rezultāts, tad varēsim lepoties.
Lata stabilitāte
Vai šobrīd vai drīzākajā laikā varētu būt aktuāla lata devalvācija?
M. Z. Nē. Šobrīd lata devalvācija ir nokavēta kā ekonomikas iespējamais stimulēšanas instruments. Lats bija jādevalvē 2008. gadā, kad tika izlemts ārējās devalvācijas vietā izvēlēties iekšējās devalvācijas ceļu, kas ir lēns, mokošs.
Tātad nākamās Saeimas periodā četros gados lata devalvācija dienas kārtībā no PLL puses neparādīsies?
M. Z. No valdības puses kā apzināts ekonomikas stimulēšanas instruments lata devalvācija neparādīsies. Ja situācija ekonomikā būs tikpat dramatiska kā šobrīd un lejupslīde ekonomikā turpināsies, tad lata devalvācija, iespējams, būs neizbēgama.
A. K. Gribētu pārtraukt. Zemīša kungs vai nu melo vai nezina patieso situāciju ekonomikā. Ekonomikā līkne ir augšupejoša.
Pārējo pozīcija?
V. J. Lata devalvācija ir nokavēta. Tas bija jādara ātrāk - 2008. gadā un pat vēl ātrāk. To varēja darīt 2006. gadā. Šodien tas var ieviest tikai haosu.
M. M. Jābūt arī B scenārijam. Ja pasaules ekonomikā būs otra krīze, tad jābūt gataviem devalvēt latu, lai nodrošinātu Latvijas ekonomikas konkurētspēju.
A. K. Gribu piebilst, ka Latvijas mērķis joprojām ir 2014.gadā pievienoties eirozonai.
Investīcijas
Jautājums SC. Jūs parasti liekat saprast, ka jums ar Krieviju ir labākas attiecības nekā līdzšinējām varas partijām. Vai tas nozīmē, ka, esot jums pie varas, krievu investīciju varētu būt vairāk?
V. J. Mums jābūt pragmatiķiem. Ja šobrīd ir izdevīgi strādāt ar austrumu kaimiņiem, tad strādājam un pelnām. Ja rītdien izdevīgāk strādāt ar ASV, Ķīnu, Lielbritāniju, tad arī jāstrādā. Domāju, ka šobrīd nav laiks domāt par kaut kādām tur nacionālām priekšrocībām vai vēl kaut ko. Mums jādomā par ekonomiku. Šobrīd ir tāds moments, kad ir izdevīgi strādāt ar austrumiem. Tā nav tikai Krievija, bet arī Baltkrievija, Ukraina, Kazahstāna, Ķīna.
Kas viņus varētu Latvijā interesēt?
V. J. Ir divu veidu investori, kas nāk. Privātie, kas gatavi katrs mūsu ekonomikā ieguldīt līdz diviem miljoniem. Pārējos vairāk interesē nopietni un stratēģiski objekti. Runājot par nozarēm, kas interesē. Pirmkārt, tās ir ostas un viss, kas saistīts ar tranzītu un loģistiku. Otrkārt - enerģētika, bet treškārt - pārtikas pārstrāde.
Jautājums pārējiem: kādas lielas kompānijas - investorus jūs cerat tuvākajos četros gados dabūt Latvijā?
A. K. Rīt (t.i., šodien) notiek pirmā premjera organizēta speciāla sēde lielo investīciju piesaistei, kurā apspriedīsim konkrētus projektus, ko varētu piedāvāt Vācijas kanclerei Angelai Merkelei viņas vizītes laikā Latvijā. Ja runā par konkrētiem projektiem, tad enerģētikā iecerētajā Liepājas [cietā kurināmā] stacijā esam uzrunājuši vairāk nekā desmit. Redzamākie ir E.ON., Vattenfall.
Jautājums ZZS - kā pierunāt Latvijas reģionus ņemt pretim dāņu cūku fermas?
M. R. Diemžēl nākas saskarties ar to, ka ārvalstu fermeri mēdz rīkoties diezgan nekrietni. Tos noteikumus, kas jāievēro savā mītnes zemē, bieži vien mēģina Latvijā neievērot un ar cilvēkiem nerēķinās. Taču ir arī pozitīvie piemēri.
M. Z. Lietuvas premjers Andrus Kubiļus ļoti aktīvi strādā pie ārvalstu investīciju piesaistes. Mums ir vajadzīga ļoti aktīva un enerģiska gan vietējās investīciju vides pilnveides programma, jauns reformu cikls, gan arī ļoti proaktīva valdības locekļu rīcība. Premjeram, ekonomikas un finanšu ministram jābūt regulāriem viesiem investoru saietos.
Kur jūs brauksiet, kādus zīmolus gribat Latvijā?
M. Z. Mēs brauksim uz Londonu. Mēs brauksim uz Vašingtonu. Mēs brauksim uz Stokholmu. Mēs brauksim uz Helsinkiem. Mēs gribam zīmolus. Ne milzīgas ražotnes, jo Latvijas ekonomikai nav piemēroti milzīgi projekti. Piemērotas ir vidēja lieluma ražotnes, kas nodrošina mērenu nodarbinātību, jo, ja viens investors aiziet, tad ir liels bezdarbs. Nepieciešami investori lauksaimnieciskajā ražošanā, tūrisma industrijā, arī sektoros ar ļoti augstu pievienoto vērtību kā mežizstrādē, informācijas tehnoloģijās.
K. G. Pirmais, kur investīcijas jāpiesaista, ir Liepājas stacijas projekts, kas diemžēl pa gadu jau ir aizkavējies. Ceru, ka kāds nozīmīgs Eiropas vai varbūt ASV spēlētājs ienāks.
Privatizācija
Ko vajadzētu un ko nevajadzētu privatizēt?
M. R. Joprojām nav atcelts jautājums par Lattelecom un Latvijas Mobilā telefona valstij piederošo kapitāldaļu privatizāciju. Visizdevīgākais šo uzņēmumu privatizācijas brīdis dažādu iemeslu dēļ tika nokavēts. Nevar būt runas par kādu citu uzņēmumu privatizāciju, kamēr valsts nav tikusi galā ar šiem diviem uzņēmumiem, kas principā ir iespējams. Tās ir tikai spekulācijas par to, ka varētu būt runa par to uzņēmumu privatizāciju, kas ar likumu atzīti par neprivatizējamiem.
M. Z. Likumi ir, bet Saeima pieņem lēmumu un likumus maina. Svarīgi ir tas, ka, tāpat kā daudzas Eiropas valstis, paturam valsts kontrolē enerģētikas uzņēmumus. Taču vajadzētu runāt par papildu akciju emisiju, to kotēšanu biržā un tādējādi piesaistīt papildu kapitālu uzņēmumiem. Te varētu būt runa par daļu, proti, 10-15% lielo valsts uzņēmumu akciju kotēšanu biržā. Tikpat labi tas varētu būt Latvijas dzelzceļš, tikpat labi Latvenergo.
A. K. Mēs kategoriski negrasāmies mainīt neprivatizējamo uzņēmumu sarakstu, kur ir Latvenergo, Latvijas valsts meži utt. Patlaban ir runa par daudzajiem valsts kapitālsabiedrību meitas uzņēmumiem, kuru funkcijas varētu nodot privātajiem. Tad šos uzņēmumus varētu pārdot atklātā konkursā.
V. J. Valsts rokās ir ļoti maz instrumentu, ar kuriem tā var iejaukties ekonomikā. Līdz ar to runāt par kaut kādu turpmāku aktīvu privatizāciju nevar. Ja runā par ideju 10% Latvenergo akcijas kotēt biržā, tas būtu viens no kapitāla piesaistes veidiem, bet tas - turpmāka uzņēmumu privatizēšana - nav ceļš.
K. G. Esam kategoriski pretim jebkādai privatizācijai. Taču ir laiks sakārtot tās lietas, kas skar Lattelecom un Latvijas Mobilo telefonu, veicot valsts pārraudzību no valsts puses centralizēti gan pār vienu, gan pār otru uzņēmumu. Protams, neatbalstām neviena tā uzņēmuma privatizāciju, kas ir neprivatizējamo sarakstā.