Novirzīt no centra
Oficiālā Rīgas domes izplatītā versija vēsta, ka Mīlestības alejas ideja pieder Mājokļu un vides komitejas priekšsēdētājam Vjačeslavam Stepaņenko (GKR), tā izskanējusi, kad pērn pašvaldības policija ņēmusi nost atslēgas, kas sakarinātas uz tiltiem. «Rīgā ir problēma ar haotisku atslēgu karināšanu, kad jaunlaulātie tādā veidā mēģina iemūžināt savas kāzas. Lai to ievirzītu sakārtotā gultnē, ir iecere veidot vienu vietu. Tad varētu arī neļaut centrā stihiski mainīt bruģakmeņus pret tādiem, kuros iekalts kāzu datums,» skaidro Mājokļu un vides departamenta Vides pārvaldes priekšnieks Askolds Kļaviņš (LZP). Deputāti sākotnēji vēlējušies šādu vietu iekārtot pilsētas centrā, bet tas būtu grūti izdarāms no saskaņošanas viedokļa būvvaldē, savukārt priekšlikums šādu vietu ierīkot Mārupē noraidīts, jo tas ir par tālu. Arkādijas parks izvēlēts arī tāpēc, ka estrāde tajā gājusi bojā un jaunu nebūvēšot - ja rīkos pasākumus, uzliks pārvietojamo.
Kāzu aģentūras īpašniece Dace Miezīte atzīst, ka sākumā pret šo ideju izturējusies skeptiski, taču pieļauj, ka 10-20 gadu laikā var izveidoties tradīcija jaunajiem pāriem braukt tieši uz Arkādijas parku. Viņa gan domā, ka pilnībā citās vietās atslēgu karināšanu izskaust neizdosies (A. Kļaviņš domā tāpat). D. Miezīte dzīvo Arkādijas parka tuvumā un ir novērojusi, ka sestdienās šai parkā vienlaikus ierodas vairāki jaunie pāri. «Vedējiem tas būs atvieglojums. Galvenais, lai izveido skaisti. Ir svarīgi, lai ir vērts uzkāpt no lejas augšā, kas līgavai nemaz nav tik viegli,» iesaka kāzu rīkotāja. Atslēgu karināšanas mode izveidojusies pēdējā desmitgadē. Pieredze ar īpašu Mīlestības koku jaunlaulātajiem jau ir Daugavpilī - tur tādu pašā pilsētas centrā atklāja pērnruden.
Piedāvājumus kritizē
Balsojums par labāko ideju Rīgas pašvaldības mājaslapā rit pilnā sparā līdz pat 1. maijam, taču jau atskanējušas arī kritiskas balsis. Krasi negatīvu vērtējumu savā mājaslapā paudusi Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcija (VKPAI). Paziņojumā teikts, ka jau pati iecere par šādas alejas veidošanu būtu jāsaskaņo inspekcijā, taču par to nav pat diskutēts. «Inspekcijas rīcībā ir vienīgi publiskajā telpā pieejamā informācija, no kuras tikai virspusēji varam secināt, ka iecere var radīt disonansi vai pat nomākt jau esošās kultūrvēsturiskās vērtības. Inspekcija uzskata, ka Rīgā šobrīd ir daudz nesakārtotu vietu, kam nepieciešami jauni kvalitatīvi risinājumi, tāpēc vietās, kur jau ir bagātīgs mantojums, papildinājumi vismaz pagaidām nav nepieciešami,» norāda VKPAI. V. Stepaņenko šādu bardzību uztver ar vieglu ironiju - viņam esot prieks, ka domes aktivitātes kāds pamana: «Labi, ka inspekcija rūpējas par vēstures mantojumu, bet daudz no tā gan nav atlicis.» Tomēr viņš sola konsultēties ar VKPAI, kuras viedoklis esot svarīgs.
«Tas tāds strīdīgs projekts, nevar īsti saprast - labi vai slikti,» spriež Vides aizsardzības kluba viceprezidente Lelde Stumbre, kura redzējusi dažas agrāk izteiktas idejas, kas neesot bijušas «īpaši piemīlīgas». Viņasprāt, vispirms jāsakārto pats parks, jo trepes un celiņi nav labā stāvoklī. Viņasprāt, ir pārsteidzoši, ka par parku nerūpējas SIA Rīgas meži daļa Rīgas dārzi un parki, kaut tās iecirknis atrodas turpat blakus.
Pagaidām nav skaidrības, vai un kad kāda no iecerēm varētu tikt īstenota, jo finansējums piešķirts tikai uzvarētāja apbalvošanai. Ļoti iespējams, ka beigās tīrā veidā netiks īstenots neviens no priekšlikumiem, bet tos kombinēs. V. Stepaņenko gan pieļauj, ka veiksmīgas sakritības rezultātā tomēr aleju varētu ierīkot jau šogad. «Es nevērtēju kā mākslinieks, es raugos no saimnieciskā viedokļa, lai maksimāli vizuāli pievilcīgu ideju realizētu par minimāliem līdzekļiem,» viņš izteicās.