Naudas plānošanas centra vadītāja Signe Bierande norāda, ka, analizējot aptaujas rezultātus, redzams, ka 57% studentu ieviesuši korekcijas apģērba iegādē, 52% - pārtikas iegādē, 56% - plānojot izklaides aktivitātes, 24% pārskatījuši savus transporta izdevumus un 9% - tēriņus mācību procesam. Lai sabalansētu savu personīgo budžetu, studenti rīkojušies visai loģiski - vispirms atteikušies vai samazinājuši tēriņus tam, kas neattiecas uz primārajām vajadzībām.
Caurmērā mazāk savus paradumus mainījuši studenti Rīgā - 25%, kā arī pie vecākiem dzīvojošie studenti - 29%. Tikai nedaudzu - 21% - aptaujāto studentu tērēšanas paradumus ekonomiskā situācija valstī nav ietekmējusi, raksta LETA.