Ņem līdzi uz skolu
Linda Egle ir maģistrantūras 1.kursa studente Biznesa augstskolā Turība. Viņas meitiņai ir gads un četri mēneši. Tā kā meita piedzimusi brīdī, kad atlicis tikai pārlēkt astei, lai saņemtu bakalaura grādu, Lindai nebija nekādu šaubu, ka studijas jāturpina. Turklāt paveicies, jo skola bija jāapmeklē tikai pirmajā pusgadā, otrs atvēlēts bakalaura darba rakstīšanai. Kad vien bijis nepieciešams, meitiņu pieskatījusi mamma vai vīrs. Lindai paveicies, ka meita bijusi ļoti mierīga, tāpēc reizēm ņēmusi viņu līdzi arī uz lekcijām. Pasniedzēji neiebilda. «Protams, bērns ir prioritāte, un mācības tikai pēc tam,» atzīst Linda. Ja bērns grib ēst, esejas rakstīšana tiek atlikta. Tomēr studijas no tā necieš, jo atzīmes ir labas. «Par labām atzīmēm var dabūt nelielu mācību maksas atlaidi, tāpēc ir iemesls censties,» smej Linda.
Plāno laiku
Trīsgadīgā Rodrigo māmiņa Inta Jurēviča stāsta, ka palikusi stāvoklī, mācoties otrajā kursā Rīgas Stradiņa universitātē. Viņa ar lielu punci bez parādiem pabeigusi mācību gadu, tomēr nākamajā nolēmusi paņemt pārtraukumu. «Dzīvoju Jūrmalā, bet mācības bija Rīgā, tāpēc bija neiespējami bērniņu ik pēc pāris stundām pabarot,» stāsta Inta. Tomēr viņa zinājusi, ka nākamajā gadā studijas atsāks. Intas mamma strādāja maiņu darbu, tāpēc ik mēnesi pielāgojās Intas lekciju grafikam. Intai pašai par pārsteigumu izrādījies, ka apvienot studijas ar mājas soli un bērnu nav nemaz tik grūti, ja vien viss tiek rūpīgi saplānots. «Visam bija ritms - cik daudz laika varu veltīt vīram, bērnam, mājai, studijām.» Inta gan atzīst, ka bieži vien augstskolas darbi tapuši naktīs vai ar bērnu klēpī.
Pārdomāja, vai studēt
«Kad pabeidzu bakalaura studijas, biju stāvoklī,» stāsta Eva Pakarna. Viņa zinājusi, ka jāstudē tālāk, jo, kamēr bērns ir mazs, viņam nav nepieciešamas daudzas lietas, kuru dēļ vecāki vēlāk tik smagi strādā. Eva nolēmusi studēt Turībā, jo bija dzirdējusi labas atsauksmes par attieksmi pret studentiem ar bērniem. Evas mamma dzīvo pārāk tālu, tāpēc nevar mazdēlu pieskatīt. Eva, pirms iesniedza dokumentus, vienojās ar brāli un draugiem, ka lekciju laikā kāds no viņiem bērnu pieskatīs. «Brālis un draugi solījumu pilda,» teic Eva, tāpēc nodarbības neesot jākavē. Viņa visbiežāk mācās naktīs un brīžos, kad mēnesi vecais dēliņš guļ. Skolas darbiem pievērsties varot arī nedēļas nogalē, kad mazdēlu pieskata Evas mamma. Eva pirmo sesiju nokārtojusi ar teicamām atzīmēm. Arī bērns uzmanības trūkumu neizjūt. Eva nenožēlo savu izvēli studēt arī tāpēc, ka lekcijas ir iespēja iziet cilvēkos, saposties un nepalaisties slinkumā.