Rektors gan atturas vērtēt, vai LU tēlam nekaitē šādu emocionālu lēmumu pieņemšana. Filozofi paši «nepaklausīgo» studentu izslēgt nevar, tam nepieciešams LU vadības lēmums, taču rektors sola, ka publiskā kritika studentam nebeigsies ar izslēgšanu no LU. Turklāt rektors lūdzis LU Ētikas komisiju izveidot ekspertu komisiju, lai izvērtētu, vai ir patiesas studentu aizdomas par plaģiātismu LU profesoru veiktajos Kanta tulkojumos.
Programmu padome uzskata, ka A. Leimanis ar kritiskajām publiskajām vēstulēm un intervijām medijiem ir «būtiski traucējis mācību procesu, sējot studentu vidū nemieru, izplatot baumas par studiju procesa kvalitāti (..) akreditētā studiju programmā un atbilstoši LU Satversmei likumīgi ievēlētajiem LU docētājiem». Studiju programmu padomes priekšsēdes Elgas Freibergas teiktais liecina, ka radikālais lēmums pieņemts, jo A. Leimanis vispirms vērsies nevis pie pasniedzējiem vai fakultātes vadības, bet gan izteicās publiski. «Kāpēc nav bijušas studentu sūdzības, ja ir neapmierinātība ar studiju kvalitāti?» vaicā E. Freiberga. Jūtams, ka fakultātes vadību un mācībspēkus īpaši sadusmojuši A. Leimaņa izteikumi presē, taču E. Freiberga apgalvo - tas nenozīmējot, ka studenti nedrīkst presē izteikties par studiju kvalitāti, bet «faktiem jābūt pamatotiem».
LU Studentu padomes vadītājs Edvards Ratnieks norāda, ka šo var skatīt arī kā vārda brīvības jautājumu un neizslēdz iespēju, ka pasniedzēji vēlējušies iebiedēt studentu, lai viņš turpmāk vairs nepaustu publisku kritiku par studijām. Tiesību eksperts Mārtiņš Mits uzskata, ka vēršanās pret studentu, ja viņš tiešām izplatījis nepamatotu informāciju un tā grāvis augstskolas prestižu, ir iespējama, taču procesam jānotiek «saprātīgos apmēros» un izslēgšana tiešām ir galējais līdzeklis ārkārtīgi smagu studiju pārkāpumu gadījumā. Vai tiešām šis gadījums ir tik smags? E. Freiberga norāda, ka atmosfēra fakultātē ir ļoti nokaitēta un tas traucē studijām. «Es varēju lūgt dekānu izteikt studentam brīdinājumu, bet man šķiet, ka vajag radikālā formā, lai viņš padomā, ka viņa rīcībai var būt arī sekas. Es jau nesaku, ka sodam ir jābūt tieši tādam,» saka E. Freiberga.
LU Vēstures un filozofijas fakultātes dekāns Gvido Straube, kuram būs jālemj, vai virzīt tālāk rosinājumu eksmatrikulēt A. Leimani, norāda, ka padomes lēmums bija «varbūt emocionālāka reakcija, bet studentam nebija publiski šīs lietas jārunā, jo viņš ir pārkāpis nevainības prezumpciju». Tomēr dekāns gaidīšot ekspertu komisijas slēdzienu, vai profesori Rihards Kūlis, Igors Šuvajevs un Andris Rubenis tiešām nodarbojušies ar plaģiātismu un tad pieņems galīgo lēmumu. Tiesa, M. Auziņš sola, ka šis jautājums LU vadības līmenī arī apstāsies, jo pašlaik viņš neredzot pamatojumu studenta izslēgšanai. Tik asa un radikāla diskusija par kādas studiju programmas kvalitāti Latvijā nav pieredzēta, bet ārzemēs tas būtu pavisam normāls process, savukārt A. Leimaņa izteikumi esot «normāla jauna cilvēka radikālisma izpausme». Kas attiecas uz aizdomām par plaģiātismu, LU rektors uzskata, ka salīdzinātie tulkojuma teksti tiešām rada pamatu šāda jautājuma izvirzīšanai, līdz ar to arī saprotami, ka students to uzdevis. Viņš gan sola pasekot studenta turpmākajām studiju gaitām, lai redzētu, vai par kritisko viedokli kāds no mācībspēkiem viņam nemēģina atriebties.