Jau gadiem vairākas reizes nedēļā skrienu kādā no Rīgas parkiem. Tāpat kā mēs, skrējēji, parkā lielākoties esam vieni un tie paši, arī suņi un to saimnieki ir vieni un tie paši. Vairums suņi kā suņi - skrien savās suņu gaitās, dzenā vārnas vai ķer bumbiņu un klausa saimniekiem gandrīz uz vārda. Bet daži uzvedas kā piedzērušies vīrieši - kad vienkārši eju, neliekas par mani ne zinis. Tiklīdz skrienu kā «kustīgs objekts», izprovocēju agresīvu reakciju. Vīrieši izsaka piedauzīgas, neasprātīgas piezīmes, suņi rej un klūp kājās. Saimnieki noskatās. «Ņe boiķes, on ņe kusajetsja,» šo frāzi esmu atklausījusies. Iekodis tiešām neviens vēl nav. Turklāt sagadījies, ka tie kareivīgākie eksemplāri pārsvarā ir paši mazākie šuneļi, ar kuriem, šķiet, tiktu galā. Bet nesaprotu saimniekus: vai tiešām man stāvēt un gaidīt - plēsīs vai neplēsīs? Vai skriet tālāk, izliekoties, ka nejūtu suņa purnu pie potītēm? «Sama vi agresivnaja,» aizkaitināta kliedza man pakaļ kāda paveca sieviete, kuras suns kārtējo reizi klupa man virsū, taču sieviete tik un tā viņu nesēja pie saites, kaut arī savākt nespēja.
Nupat pagājušajās brīvdienās cits notikums. Nordeķu parka rotaļu laukumā saulainā pavasara dienā bērnu ka biezs. Sākot no knapi gadu veciem, kas gāzēlēdamies sper pirmos soļus, beidzot ar padsmitniekiem. Pēkšņi visiem pa vidu - suns. Tā saimniece, jauna sieviete, stāv ar zīdaiņa ratiņiem rotaļu laukuma malā un noskatās. Suns bērnu barā, izrādās, dodas kopā ar otru sievietes atvasi - gadus sešus vecu puiku. «Savāciet savu suni,» vienīgais, ko tagad pārmetam sev, ka varējām pateikt to laipnāk. Taču sieviete pat nedomā saukt suni atpakaļ. «Vai neredzat, ka kucēns, nevienam nekodīs. Mans suns nevienam netraucē,» dusmīgi atcērt. Taču, kad redz, ka zvanām pašvaldības policijai, steidzīgi pazūd ar visu suni un bērniem. Policija klāt pēc minūtēm trim. Pieejam vismaz pateikt, ka mēs zvanījām, lai nedomā, ka kāds jokojas.
Pēc incidenta pienāk kāds pāris ar mazuli, saka paldies. «Cīņas suns, un viņa nāk uz bērnu laukumu.» Hopsā! Es suņu šķirnes nepazīstu, to nemaz nebiju sapratusi.
Jauna Privātās dzīves diskusija
Kā tiekat vaļā no ziemā uzēstajiem kilogramiem?
Ja arī jums aprīlis pienācis ar nepatīkamo atziņu, ka vieglajās pavasara biksēs/svārkos, kas tik lieliski derēja iepriekšējā sezonā, vairs nevarat ielīst, tad rakstiet mums.
Gaidām pieredzes stāstus un apmainīšanos ar praktiskiem ieteikumiem, kā tikt vaļā no ziemā uzēstās tauku riepiņas? Līdz bikini sezonai taču jābūt formā!