Jūnijā salīdzinājumā ar maiju rūpniecības produkcijas apjoms (pēc sezonāli izlīdzinātiem datiem salīdzināmajās cenās) samazinājās par 1,6%, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) dati, izklāsta CSP pārstāve Kristīne Romanovska.
Viņa gan arī norāda, ka, «salīdzinot ar 2014. gada jūniju, rūpniecības produkcijas apjoms šogad jūnijā pieaudzis par 4,2%, tajā skaitā apstrādes rūpniecībā - par 4,4».
Ražošanas apjomu kāpumu apstrādes rūpniecībā sekmē izaugsme metālapstrādes nozarē saistībā ar darbības atsākšanu metalurģijas gigantā KVV Liepājas metalurgs, uzskata Ekonomikas ministrijas Tautsaimniecības struktūrpolitikas departamenta direktora vietnieks Jānis Salmiņš un vērš uzmanību uz to, ka situācija dažādās apstrādes rūpniecības nozarēs vērtējama kā ļoti atšķirīga. «Stabila izaugsme saglabājas lielākajā apstrādes rūpniecības nozarē - kokapstrādē, kā arī mēbeļu ražošanas nozarē. Strauja izaugsme turpinās datoru, elektronisko un optisko iekārtu ražošanā, kur izlaides apjomi jūnijā bija par 42% lielāki nekā pirms gada. Pozitīvas tendences vērojamas papīra ražošanas, poligrāfijas, elektrisko iekārtu un dzērienu ražošanas nozarēs,» izklāsta J. Salmiņš un piebilst, ka «pārtikas rūpniecību ietekmē Krievijas noteiktais pārtikas produktu importa embargo, un jūnijā nozarē ražošanas apjomi bija mazāki nekā pirms gada.»
To, ka Latvijas pārtikas rūpniecībā vērojams kritums, uzsver arī Finanšu ministrija (FM), tomēr norādot, ka redzamas iepriecinošas tendences, piemēram, «atsevišķiem nozares pārstāvjiem izdodas iekarot jaunus noieta tirgus. Citi investē ražošanas procesu modernizācijā un jaunu produktu izstrādē, nostiprinot konkurētspēju gan Latvijā, gan eksporta tirgos».
SEB bankas ekonomists Dainis Gašpuitis prognozē, ka «pārtikas ražošanas apjomi atgūsies pakāpeniski, aptuveni divos gados», un uzsver, ka «panākumi būs atkarīgi no tā, cik veiksmīgi tiks apgūti jaunie eksporta tirgi». D. Gašpuitis pieļauj, ka «līdzīgu izaicinājumu priekšā ir arī apģērbu un tekstila nozares. To apjomu atgūšanos spēcinās eirozonas ekonomikas izaugsmes stabilizēšanās».
Kā informē FM pārstāve Ieva Pužule, kopumā rūpniecībā strādājošo uzņēmēju «vērtējums par iepriekšējos mēnešos veiktajiem pasūtījumiem to saražotajai produkcijai ir zemākajā līmenī kopš 2010. gada sākuma. Rūpnieki ir arī negatīvi noskaņoti attiecībā uz sagaidāmajiem eksporta apjomiem turpmākajos mēnešos - vēl zemāks vērtējums fiksēts 2009. gada pēdējā ceturksnī. Turklāt Latvijas rūpnieki uzskata, ka pasliktinājušās to konkurētspējas pozīcijas gan Latvijas tirgū, gan Eiropas Savienības (ES) ietvaros».
Tomēr, FM ieskatā, «šos nepievilcīgos rezultātus daļēji kompensē ziņa, ka ES kopējais Ekonomikas sentimenta indekss jūlijā sasniedzis pēdējo 13 mēnešu augstāko līmeni». Tas norāda uz ES ekonomiskās aktivitātes kāpumu un ļauj cerēt, ka pieaugs pieprasījums pēc Latvijā saražotās produkcijas.
«Gada otrajā pusē nozaru attīstības trajektorijas nemainīs un būs pakļautas ārējās vides riskiem. Tomēr var gaidīt, ka kopējie rūpniecības apjomi šogad pārspēs pērnā gada līmeni,» optimistiski pieļauj D. Gašpuitis. DNB bankas ekonomists Pēteris Strautiņš uzskata, ka būtiska ir situācijas attīstība Ķīnā, un norāda, ka svarīgs process no Latvijas skatpunkta «ir Ķīnas ražotāju cenu deflācija, tās kopš februāra krīt gandrīz par 5% gadā. Par laimi, ne visus ražotājus citur pasaulē ķīnieši var izkonkurēt. Ja vien ķīnieši nebūtu ar mieru bezgalīgi kreditēt pārējo pasauli, tad citiem vienkārši drīz nebūtu naudas, par ko nopirkt viņu preces».