«Latvijai nav pieņemams ES dalībvalstu dalījums vecajās un jaunajās, un pieņemtais lēmums neatbilst ES un Šveices sadarbības garam,» stāsta Ārlietu ministrijas (ĀM) pārstāvis Jānis Sīlis. Šāda nostāja ceturtdien tikusi pausta arī Šveices valsts pagaidu pilnvarotajam lietvedim Latvijā. Ministrijā norāda, ka šis nav specifisks Latvijas un Šveices divpusējo attiecību jautājums, bet tas ir jāatrisina ES līmenī.
Gan ĀM, gan Ekonomikas ministrijā prognozē, ka Šveices lēmums Latvijas iedzīvotājus nevarētu ietekmēt ievērojami.
Līdzās mūsu valstij no 1. maija ierobežojumi attieksies arī uz Igauniju, Ungāriju, Lietuvu, Poliju, Slovākiju, Slovēniju un Čehiju. Šveices lēmumu dēvē par reakciju uz vairākām bažām saistībā ar integrācijas jautājumiem, un šāda lēmuma iespējamība esot paredzēta līgumā ar ES.
Savukārt EK ieskatā tā ir diskriminācija un šādi tiek pārkāpts līgums par personu brīvu pārvietošanos. «Saskaņā ar ES un Šveices līgumu Šveicei bija tiesības ierobežot uzturēšanās un darba atļauju izsniegšanu līdz 2011. gada 30. aprīlim. Tagad tam vairs nav nekāda pamata,» skaidro EK pārstāvniecības Latvijā pārstāve Sanita Jemberga.
Turklāt Šveice ir ES trešā lielākā tirdzniecības partnere, un šādam lēmumam, kas vērsts pret astoņām ES dalībvalstīm, neesot ne juridiska, ne ekonomiska pamatojuma.
Ieceļotāju skaits no visām 27 ES valstīm, kuri pieteikušies ilgtermiņa uzturēšanās atļaujām, nav sasniedzis līmeni, kas ļautu Šveicei noteikt ierobežojumus. Lēmums attiecas tikai uz 4000 cilvēkiem, kas ir niecīga daļa no gandrīz 60 tūkstošiem ES pilsoņu, kuri pēdējā gada laikā Šveicē pieprasījuši ilgtermiņa uzturēšanās atļaujas. Turklāt ierobežojums ir viegli apejams, pieprasot īstermiņa uzturēšanās atļaujas, kurām limiti nav noteikti, norāda S. Jemberga.
Vaicāta par reakcijas soļiem pret Šveices lēmumu, EK pārstāve teica, ka pagaidām Eiropas Komisija nevēlas par tiem runāt, jo vispirms grib apspriest lēmumu ar Šveici.