Mūs daudzus šonedēļ ļoti pārsteidza. Partija Vienotība Rīgas pašvaldības vēlēšanām kā līderi izvirzīja Sarmīti Ēlerti. Pat daudziem Vienotības atbalstītājiem ne visai saprotami. Vai tā bija kļūda, dzelžaina loģika vai aprēķins?
Pirmkārt, lai kā Solvita Āboltiņa censtos skandināt, ka nevajadzētu pakļauties scenārijam, kurā galvenais ir pirmo personāliju cīņa, tas diemžēl ir neizbēgami. Ļaudis alkst supervaroņu sadursmes, tā adrenalīna, ko sniedz nevis izplūdušu komandu vai garlaicīgu programmu sacensība, bet gan tā «asinspirts», ko sagādā tāda alien versus predator (kā tajā slavenajā šausmu filmā - Svešais pret plēsoņu) tipa personāliju sadursme. Un ne jau tikai Ušakovs šādu pieprasījumu ir stimulējis, bet arī pati Vienotība, savulaik sastājoties zosu gājienā aiz Dombrovska muguras, un arī Reformu partija, kas pat sava saraksta līdera vārdu bija ierakstījusi partijas nosaukumā. Tā ka pirmās saraksta personas būs izšķirīgas un to kaujas būs pieprasīta prece tiražēšanai.
Otra piezīme. Es nepiekrītu tiem, kuri saka, ka Sarmīte Ēlerte ir tikai politiķe teorētiķe, kas nespēj risināt praktiskus uzdevumus. Viņa tomēr vairāk nekā desmit gadu ir vadījusi vienu no lielākajiem Latvijas laikrakstiem, un tas nu ir gan praktisks, gan organizatorisks, gan arī saimniecisks darbs. Problēma vairāk ir ar Ēlertes pašreizējo paštēlu nekā ar viņas reālajām kapacitātēm.
Un vēl - dažas ļaunas mēles melš, ka varbūt te vispār nav nekādas politiskās loģikas, bet tās ir vienkārši Vienotības iekšējo grupu ambīciju cīņas. Bet tas nu būtu pārlieku maziski...
Ja tā tomēr ir apzināta politiskā izvēle, jautājums ir par šīs Vienotības rīcības politisko loģiku. Vai tiešām tā ir tik vulgāra kā - mēģināsim iekāpt tajā pašā upē otrreiz. Proti, nav nekāds noslēpums, ka Vienotības panākumus pēdējās Saeimas vēlēšanās lielā mērā noteica pēdējā brīdī pirms vēlēšanām (un arī pēc tām) samērā aktīvi izspēlētā nacionālā kārts - mēs vienīgie varam apsteigt Saskaņu (ar vāji slēptu «krievi nāk!» zemtekstu). Varbūt tieši tāpēc tagad izvēlēta Sarmīte Ēlerte, kura pēdējā laikā ir iekāpusi tādās kā dzelzsbetona nacionālisma čībās. Kuras, starp citu, (nu sitiet mani nost, tā vien gribas iesaukties kā Staņislavskim - neticu!) šai personai nemaz tā īsti nepiestāv. Ēlertes pirmie paziņojumi arī liecina, ka izvēlēta tieši šāda politiskā loģika.
Bet vai šoreiz tā strādās? Valsts līmenī Saskaņas vara ir lielais nezināmais, kur nu katrs var iztēloties visdažādākās briesmas, bet Rīgas pašvaldības līmenī tas jau ir zināms lielums. Kas parāda, ka, izņemot Jaunā viļņa koncertu Daugavas krastmalā, nekas cits briesmīgs ar latviešiem pilsētā nav noticis. Runa nav par saimnieciskiem jautājumiem, par kuriem droši vien var un vajag Ušakovu kritizēt.
Un vēl - šoreiz ir samērā interesants konkurents nacionālajā spārnā. Nacionālās apvienības saraksts ar izvēlēto līderi - juristi Baibu Broku. Jāatzīst, ļoti veiksmīgi izvēlēts tēls, lai uzrunātu daudzu latviešu «kaunīgo» un «uzmanīgo» nacionālismu, starp citu, tieši tos, kas pēdējās Saeimas vēlēšanās bailēs no Saskaņas balsoja par Dombrovski. Mērenos toņos ieturēta, pēc izskata nosvērta, acīmredzot draudzējas ar pragmatismu. Bet kāds iepretī tam ir Sarmītes Ēlertes paštēls? Nu, nezinu, kā lai pieklājīgāk pasaka. Šonedēļ runāju ar kādu paziņu, Vienotības atbalstītāju, kurš pukojās par Vienotības nomināciju. Jautāju, kas tad īsti viņam Ēlertē nepatīk. Viņš ilgi meklēja pareizos vārdus, līdz noformulēja - viņa esot tāda… «stervozi pārgudra». Es neizteikšos par šī salikuma pirmo vārdu, bet jāatzīst, ka apzīmējumu «pārgudra» saistībā ar Ēlerti esmu dzirdējis jau vairākkārt. Vai problēma ir tajā publiskās komunikācijas veidā, kādu viņa patlaban ir izvēlējusies? Nezinu. Bet psiholoģiskā paštēla ziņā pienacionālistiskajā nišā Ēlerte šobrīd zaudē Brokai.
Taču ir jau vēl arī pavisam nenacionālistiski vai ļo-o-ti maz nacionālistiski latvieši (arī krievi). Ir arī vienkārši seksisti - gan vīrieši, gan sievietes -, kas principā nebalso par sievietēm, kur nu vēl iepretim tādam «skaistulim» kā Ušakovs. Šeit nu lielā iespēja ir iedota Reformu partijas rokās. Kā aklai vistai grauds. Ja partija tagad izvirzīs vienu «riktīgu veci» iepretim Ušakovam. Un ja, piemēram, tas būs Daniels Pavļuts, kura sakarā varēs arī paspēlēties ar domu par bezpartijisku Rīgas mēru, saimniecisku cilvēku… Tad reformistiem ir patiešām labas izredzes. Ne tikai iegūt labas pozīcijas Rīgas domē, bet arī šo vēlēšanu rezultātā sākt rāpties ārā no sava zemā reitinga bedres.
Zinu, ka esmu šajā komentārā bijis skarbs pret Sarmīti Ēlerti. Bet… daļēji tas ir arī tāpēc, ka tā īsti līdz galam neesmu pārliecināts, ka tieši tāds un ne citāds scenārijs notiksies. Varbūt mūs gaidīs pārsteigumi. Varbūt Sarmīte Ēlerte pati sevi pārgrupēs un atradīs citu, ne tik vientiesīgu politiskā dueļa loģiku, kāda tā ir iezīmēta patlaban.
Mūs sagaida patiešām spraigs predator versus alien (katrs pats pēc savas gaumes var saukt, kurš ir kurš) duelis. Starp Ušakovu un Ēlerti. Jautājums - vai mums to ļoti vajag?