Latvijas Sarkanā Krusta jaunatnes Talsu nodaļa 10 dienas pavadīja Skrundas arodvidusskolā, piedaloties starptautiskā nometnē jeb forumā, kura tēma šoreiz bija brīvprātīgais darbs.
Kopā ar ukraiņu un baltkrievu jauniešiem darbinājām gudros prātus un ievingrinājām iesērējušos muskuļus. Diskusijas, valstu prezentācijas, talantu šovs un dziesmu vakari - ne sliktāk kā Jaunajā vilnī! Uz vienu dienu atgriezāmies Talsos, lai uzņemtu velotūres Ieminies par iecietību dalībniekus, kuri minoties un ieminoties par iecietību turpināja garo ceļu no Rēzeknes līdz Liepājai.
Krustiešu jaunā sezona solās būt spēcīga - dalībnieki ne pa jokam sasmēlušies idejas, ko likt lietā savā valstī brīvprātīgā darba jomā. Galu galā ir taču tā pasaule jāapgriež riņķī! To arī varam darīt. Brīvi un prātīgi - brīvprātīgi!
Sabīne Krūkle, Talsu Kristīgā vidusskola
VALKA. Ēnu spēles
Čau! Ikviens no mums kaut reizi, vismaz bērnībā ir spēlējies ar ēnām. Ja nē, tad vēl līdz 5. septembrim tev ir vienreizēja iespēja to izdarīt Valkas novadpētniecības muzejā, kur izveidota izstāde Spēles prieks! Tajā ikviens apmeklētājs var radīt pats savu ēnu teātri vai vienkārši paeksperimentēt ar savu ēnu. Tā ir lieliska izdevība sevī atklāt ēnu meistara dotības, jo, kas zina, varbūt tieši tevi kādreiz varēs ieraudzīt spēlējot īstu ēnu teātri, kas, starp citu, nemaz neesot viegli.
Teiksi - ēnošanās muzejā tevi īpaši neaizrauj? Tad pamēģini kopā ar draugiem paspēlēties naktī pie naktslampiņas vai saulrietā - tas tiešām ir aizraujošs piedzīvojums! Nebaidies no savas ēnas, veido to tādu, kādu pats vēlies!
Vivita Brolīte, Valkas ģimnāzija
DOBELE. Galvenais - orķestris!
Koncerta Mūsdienu ritmi senās pils mūros nosaukums skan tikpat cēli, cik katra tajā izspēlētā vai izdziedātā nots vai izdejotā kustība. Šis koncerts bija īpašs ne tikai man un citiem pūtēju orķestra Dobele dalībniekiem. Manuprāt, arī visiem koncerta apmeklētājiem. Aptuveni divas stundas ilgajā programmā izskanēja gan skaistākie latviešu skaņdarbi, gan arī ārzemju klasika. Sākot ar Imanta Kalniņa Pūt, vējiņi un operdziedoņa Jāņa Apeiņa izpildītajām Brūklenājs un Atmiņu lietus un beidzot ar pasaulē populārajiem New York, New York un Mambo No.5.
Koncerts bija krāšņš, to papildināja dzīvais dziedājums, aktīvās dejotājas, salsas dejotāji, pūtēju kvintets, saksofonistu ansamblis, skaisti saksofonu un marimbas solo. Visu gandrīz nav iespējams pieminēt, taču es domāju, ka galvenais šajā koncertā bija viens - orķestris!
Jānis Skrebels, Dobeles Valsts ģimnāzija
ROJA. Duša kā filmās!
Čau! Vasara turpina mūs lutināt gan ar sauli, gan siltu laiku, gan dažādām izklaidēm.
Arī es turpinu izbaudīt vasaru. Piemēram, pavisam nesen mums ar draudzeni sagribējās saulespuķu sēklas, bet ārā gāza kā ar spaiņiem. Tā kā uz veikalu bijām ieplānojušas iet jau agrāk, tad izdomājām, ka lietus mūsu plānus neizjauks. Protams, lieki piebilst, ka bijām izmirkušas līdz ādai. Arī mana kurpe saplīsa, un ik pa laikam dabūjām apstāties, samirkstot vēl vairāk. Kad iznācām no veikala, lietus bija nedaudz mitējies, bet pusceļā tas atkal pieņēmās spēkā. Līdz mājām bijām pavisam izmirkušas. Un tad pēc desmit minūtēm lietus pārstāja!
Vēl nodomājām, cik muļķīgi mēs darījām, nepagaidījušas lietus beigas. Toties izbaudījām īsti vasarīgu dušu, kādu līdz šim biju redzējusi tikai filmās.
Zane Hazena, Rojas vidusskola
DAGDA. Atkal dancojam!
Sāku domāt, ka mūsu novads ir viens no pašiem dancojošākajiem Latvijā. Jau kārtējais deju pasākums atkal notiek pie mums. Šoreiz viss risinājās Andrupenes lauku sētā. Folkloras kopa Sovvaļnīki sarīkoja kārtīgu sadanci kopā ar TDA Eži, Dagda, Aglona, Rušona, Lielplatone un Veldze.
Viss noritēja ideāli, vienīgais misēklis bija ar pārāk labu dejošanu un karstajiem danču soļiem, jo rezultātā - svārkos caurumi, bet kurpēm zole nodilusi. To novada domei vajadzētu ierakstīt kā kultūras notikumu ievērojamāko faktu!
Daiga Krilova, Dagdas vidusskola
KRĀSLAVA. Uzpošam skolas
Lai gan vasarā gandrīz neviens par skolu nedomā, ir cilvēki, kuriem tas nav iespējams, jo viņi tur katru dienu strādā. Šoreiz runāju nevis par skolotājiem, bet par strādniekiem un būvniekiem. Lielākos darbus veic Krāslavas pamatskolā un Varavīksnes vidusskolā - abas skolas tiek siltinātas. Pamatskolā maina arī logus un jumta segumu. Pārmaiņas ir tik lielas, ka mazie, atgriežoties savā skolā, to gandrīz vairs neatpazīs.
Krāslavas Valsts ģimnāzijā pārmaiņas gan nav tik lielas. Remontē garderobi. It kā nieks, bet šis ir viens no skolēnu iniciatīvas projektiem, un viņi arī ir tie, kuri piedalās darbā. Pirms dažiem gadiem šādi tika labiekārtots skolas stadions. Tagad visiem, kas sporto, ir nopietnāka attieksme - galu galā, ieguldīts pašu vai draugu darbs. Nāks rudens, tad redzēsim, vai arī šis lielais darbs tiks novērtēts.
Evelīna Puzo, Krāslavas Valsts ģimnāzija
KULDĪGA. Jāiet skriet!
Lieliem soļiem pie mums atskrējis augusts, līdzi sev paķerdams arī 6. SEB Kuldīgas pusmaratonu, kura starts tika dots sestdien. Tas vienlaikus bija arī Latvijas čempionāts pusmaratonā. Skrējieni pasākumā pielāgoti katra vecumam, spējām un vēlmēm - bija gan bērnu, gan komandu, gan tautas skrējiens. Un, protams, 21,097 km garā pusmaratona distance!
Man, skatītājai, uz īsu brīdi no atbildīgā darba izdevās atraut arī zemessargu Jāni un pašvaldības policistu Mārtiņu. Viņiem šis jau ir trešais pusmaratons, kurā abi nodrošina kārtību, lai mašīnas un gājēji netraucētu skrējējiem. Vīri atzīst, ka arī paši gribētu būt daudzo dalībnieku vidū. Patiesi daudzo, jo šogad kopskaitā to bija 1024!
Mārtiņš uzsvēra - pasākums īpašs ar to, ka šeit piedalās skrējēji no citām zemēm, piemēram, Lietuvas, Krievijas. Starp citu, tieši Lietuvas pārstāve kļuva par pusmaratona uzvarētāju sieviešu konkurencē. Starp vīriešiem laurus plūca Latvijas skrējējs Valērijs Žolnerovičs. Eju skriet - trenēties nākamgadam!
Krista Papēde, Kuldīgas 2. vidusskola
ROJA. Mellenes uzsit asumu
Čau! Ogotājiem šī bija karsta nedēļa. Čaklākie devās uz mežu un ogoja, jo negribēja palaist garām ļoti labu izdevību nopelnīt. Arī es piektdienas pēcpusdienā devos uz mežu labā kompānijā - kopā ar māsīcu, krustmāti un krusttēva mammu.
Vairāk nekā trīs stundas cītīgi lasījām mellenes. Aizvadītajā nedēļā mellenēm bija ļoti augsta cena. Krustmāte katru gadu lasa ogas un tā pelna naudu, bet par tik augstu cenu viņa mellenes nodod pirmo reizi - Ls 2,17 par kilogramu! Arī es biju sajūsmināta un gandarīta par padarīto darbu un, protams, nopelnīto naudu, jo nopelnīt varēja labi. Ceru, ka šogad sanāks aiziet mellenēs vēl kādu reizi, jo, godīgi sakot, man pēc šīs piektdienas uzsita asumu.
Madara Krišjāne, Rojas vidusskola