Dž.Rendijs Taraborelli jau kopš agras bērnības pazina Maiklu Džeksonu un pēc gadu desmitiem ilgas sekošanas mākslinieka dzīvei piedzīvoja arī tās dramatisko noslēgumu. Tagad viņa grāmata izdota latviešu valodā.
Taraborelli rada iespaidu, ka viņš atradies dižā mākslinieka tiešā tuvumā, varbūt ne gluži blakus, bet vismaz pāris soļu attālumā - kā ēna. Iespējams, tieši šī gadiem ilgā profesionālā sasaiste ar M.Džeksonu likusi autoram sajusties ļoti tuvam paša aprakstītajam varonim. Tieši tik tuvam, lai brīžiem zustu objektivitāte un viņš kopā ar neparasto, bieži vien nesaprasto mākslinieku nostātos pret pasauli, kas vienmēr gribējusi zināt pārāk daudz. Taču Taraborelli neslēpj detaļas. Skrupulozi tiek aprakstītas visas Džeksona gaitas: karjeras agrais, tēva bargās acs vērotais starts, slavas spozme jau bērnībā, pirmā plastiskā operācija, otrā… Autors nav mēģinājis izbēgt no kontroversiālo notikumu - apvainojumi bērnu seksuālajā izmantošanā, arvien dziļāka slīgšana narkotiku aizmirstībā, identitātes infantilās puses uzplaiksnījumi - aprakstīšanas. Tomēr jūtama pietāte, nevēlēšanās iet par tālu - Taraborelli pamatojas tikai uz publiski izskanējušu informāciju, Maikla un viņa tuvāko cilvēku stāstīto.
Grāmatas vērtīgākās daļas ir pirmās - stāsts, kā radās Maikls Džeksons, kuru pazina visa pasaule vai vismaz vēlējās tā domāt. To vērts izlasīt visiem, kuri grib saprast likumsakarības un nejaušības, kas padarīja Džeksonu par spožu un traģisku spīdekli pie mūzikas debesīm. Lai arī mūzikas industrija pēdējos gados piedzīvojusi fundamentālas pārmaiņas, ieskats tās 70.gadu tradīcijās - reizēm pelēkās un netīrās - var sniegt pilnīgu kopainu par to, kā ir tapušas zvaigznes. Vai vismaz šī - viena no lielākajām.
Taraborelli meistarīgi būvē mozaīku, minot sīkas detaļas, taču liekot lasītājam pašam saprast iemeslus, kāpēc pasaule iepazina tieši tādu Džeksonu - cilvēku, kurš visu dzīvi centās sevi pārveidot. Ritot notikumiem, stāsts uzņem apgriezienus - autors kāpina tempu, brīžiem kļūst gandrīz neiespējami izsekot, kā savā starpā saistīti visi personāži un kāpēc tieši konkrētais notikums bijis uzmanības vērts. Tomēr grāmatas pēcgarša paliek. Un, ja jūs pārāk samulsinājis pēdējo gadu notikumu kaleidoskops, vērts atšķirt fotogrāfiju atvērumu, kurā redzams tik ļoti laimīgs un smaidošs desmitgadīgs zēns.