«Ripā» iemontēta pusmilimetru liela mikroshēma, kas kopā ar zālēm nonāk kuņģī, savukārt ar plāksteri pie ādas tiek piestiprināts uztvērējs. Kad medikamenta aktivitāte organismā ir galā, kuņģī mājojošais mikročips sūta signālu uztvērējam. Tas savukārt pārraida signālu uz mobilo tālruni, un pacients saņem īsziņu ar atgādinājumu iedzert zāles.
Mikroshēma izgatavota no pārtikā lietojamām vielām, kas tiek aktivizētas kontaktā ar kuņģa sulu. Kad misija galā, čips kuņģī izšķīst un veselībai nekādi nekaitē. Vismaz to secinājušas ES amatpersonas, kas akceptējušas šādas tehnoloģijas lietošanu.
Par Raisin jeb rozīni nodēvētā sistēma pēta zāļu iedarbības izpausmes, kā arī mēra sirds ritmu, miega kvalitāti un citus parametrus. Tabletes ir lētas un lielu robu pacientu makā neizcirtīs. Toties zāļu lietotājiem varētu palīdzēt. Nedaudz agrāk ASV veiktie testi apliecināja, ka īsziņas saņemšanas signāls efektīvi pievērsa pacientu uzmanību un viņi kļuva disciplinētāki ārsta norādījumu ievērošanā. Zāļu lietošanas vidējā regularitāte eksperimenta dalībnieku vidū palielinājās no 30% līdz 80%.
Viens no britu galvenajiem apsvērumiem šādu tablešu ieviešanā ir palīdzības sniegšana sirds slimniekiem, kuriem aizmāršība var maksāt dzīvību. Impērijas koledžas kardioloģijas profesors Nikolass Pīters laikrakstam Daily Mail uzsvēra, ka «gudro tablešu» nodrošinātā regulārā zāļu lietošana varētu pasargāt pacientus no nonākšanas slimnīcā.
Kad pacients ieradīsies uz medicīnisko apskati, ārsts lejupielādēs datus no sensora savā datorā un izanalizēs veselības stāvokļa izmaiņas. «Tehnoloģijas koncepcija ir tāda, ka informācija ir pie pacienta un viņš spēj gūt labumu no tās,» stāstīja N. Pīters, «tam vajadzētu iedrošināt pacientus uzņemties lielākas rūpes par savu veselību».