Eiropas kultūras galvaspilsētas (turpmāk - EKG) nosaukums tiek piešķirts kopš 1985. gada, kad Eiropas Savienības Kultūras lietu ministrija nolēma ik gadu dot iespēju kādai no Eiropas pilsētām prezentēt savu kultūru. Pirmoreiz šis statuss tika piešķirts Atēnām, bet kopš 2005. gada par EKG reizē kļūst divas vai vairākas pilsētas, piemēram, pērn tās bija Stambula Turcijā, Pēča Ungārijā un Esene Vācijā.
EKG iniciatīvas mērķis ir uzsvērt Eiropas kultūru bagātību un dažādību, vienlaikus parādot tās kultūras saiknes, kas vieno eiropiešus, vēsta informācija Eiropas Komisijas mājaslapā. Pilsētai, kas izraudzīta par EKG, tā ir iespēja aktivizēt savu kultūras dzīvi, veidot sadarbību ar citu valstu kultūras operatoriem un piesaistīt ārvalstu publikas interesi.
Jūras krasta stāsti
Tallina 2011. gada kultūras programmu veidojusi, akcentējot savu atrašanos pie jūras. Vairāk nekā 250 projektos ar mūziķu, mākslinieku, aktieru un rakstnieku palīdzību Tallina šogad stāstīs Jūras krasta stāstus. Kā vēsta projekta rīkotājs fonds Tallinn 2011, šie stāsti būs gari un īsi, moderni un seni, aizraujoši un traģiski, taču pats galvenais - neviltoti igauniski.
«Mēs vēlamies atgādināt, cik Tallina ir brīnišķīga dzīvošanas, iemīlēšanās un jaunu lietu radīšanas vieta, kas būtībā ir viens un tas pats,» teic fonda Tallinn 2011 programmu departamenta vadītājs Jānuss Rohumā.
17. novembrī Rīgā notikušā starptautiskā foruma Baltijas vējš: kultūra, radošums, pārmaiņas ietvaros Tallinas pārstāvji savā prezentācijā atzina, ka «EKG gads ir platforma, ko katra pilsēta piepilda ar savām prioritātēm». Viena no Tallinas prioritātēm ir veicināt kultūru, kas nebūtu tikai institucionāla. «Tallinai ir spēcīga institucionālā kultūra - vairāki valstij vai pilsētai piederoši teātri, koncertzāles, muzeji, bibliotēkas utt., taču mūsu kultūras galvaspilsētas mērķis ir attīstīt alternatīvas mākslas kopienas, veicināt starptautisku sadarbību ar mākslas rezidenču palīdzību, kā arī dodot iespēju jaunpienācējiem,» skaidro fonda Tallinn 2011 pārstāve Mari Hellranda.
Kopumā fonds Tallinn 2011 saņēma aptuveni 1000 projektu pieteikumu, no kuriem lielu daļu veido muzikāli projekti, tādējādi apliecinot, ka mūzika ir viens no spēcīgākajiem segmentiem Igaunijas kultūrā. Gada kultūras programmai izvēlētajos projektos atspoguļojas arī Tallinas multikulturālais raksturs.
Tallinas EKG budžets, ko nodrošina gan valsts, gan pašvaldība, ir 16 miljoni eiro, ziņo M. Hellranda. Starptautiskajā forumā Rīgā J. Rohumā norādīja, ka šis ir viens no mazākajiem budžetiem, kāds piešķirts kādai no Eiropas kultūras galvaspilsētām, taču atgādināja, ka pirmajai Eiropas kultūras galvaspilsētai Atēnām izdevies sarīkot vienreizēju kultūras gadu arī ar krietni mazāku budžetu.
Kultūra pludmalē
Viens no lielākajiem ieguldījumiem Tallinas infrastruktūras attīstībā EKG gadā saistās ar padomju laikos apmeklētājiem slēgtās pludmales zonas atjaunošanu. Šovasar tajā tiks atklāti jauni tūrisma objekti - Kultūras kilometrs, Jūras muzejs uz vecā katamarāna Hangars, alternatīvās kultūras centrs Kultūras katls un citi. Fonda Tallinn 2011 pārstāvji cer, ka Tallina, gluži kā Londona vai Berlīne, ar laiku kļūs par mākslas cienītāju galamērķi.
Janvārī Tallinā notiks KUMU Dokumentaal filmu festivāls Urbānās simfonijas, leģendārā vijolnieka Dāvida Oistraha vārdā nosauktais mūzikas festivāls, kā arī Pirmais pasaules uguns skulptūru festivāls un citi pasākumi. Aprīlī paredzēts džeza festivāls Jazzkaar, jūnijā notiks gadskārtējās Tallinas vecpilsētas dienas, jūlijā - 11. Jauniešu dziesmu un deju svētki un Tallinas jūras dienas, augustā - festivāls Birgitta, bet novembrī - Tumšo nakšu filmu festivāls. Pilna kultūras programma atrodama mājaslapā www.tallinn2011.ee.
Somijas pilsētas Turku gada motīvs ir Turku deg, kas saistīts ar entuziasmu, ko izrādīja tūkstošiem cilvēku, piedaloties kultūras galvaspilsētas pieteikuma sagatavošanā 2004. gadā. Galvenie projekta realizētāju - fonda Turku 2011 - mērķi ir internacionālisms, radoša ekonomika un labklājība. Kultūras galvaspilsētas notikumi būs redzami visās pilsētas ielās kā mākslas darbi, pastaigu celiņi un ielu festivāli, informē LETA. Šāgada kultūras programma - mājaslapā www.turku2001.fi.
«Turku un Tallinas ģeogrāfiskais tuvums turpina stāstu par somu un igauņu kultūras kopsakarībām - abām pilsētām ir arī kopīgi projekti,» stāsta Rīgas domes Izglītības, kultūras un sporta departamenta paspārnē esošās Eiropas kultūras galvaspilsētas direkcijas un Rīga 2014 programmas mākslinieciskā vadītāja Diāna Čivle.
D. Čivle norāda, ka finanšu krīze ir iespaidojusi arī mūsu kaimiņus igauņus un ne visas sākotnējās ieceres tiks realizētas, taču, viņasprāt, Tallinas komanda ir daudz strādājusi, lai tuvinātu pilsētas attīstības plānus un mākslinieciskās ieceres «labākajiem Eiropas stāstiem».