Šāda līdzība arī izbrīna, jo atšķirības starp to, «kā lietas tiek darītas», ir ievērojamas. Tas bieži vien netiek ņemts vērā, kad ievērojami amerikāņu eksperti mēģina komentēt šeit notiekošo, bet pašmāju vērotāji pēc tam vēl ilgi atsaucas uz šo smagsvara erudītu un respektablu prēmiju laureātu pieļautajiem pārpratumiem.
Latvija izejai no krīzes izvēlējusies samazināt un netērēt. Par spīti visbiežāk piesaukto un ar Nobela lauriem vainagoto ekonomistu Pola Kūgmena un Džozefa Štiglica skepsei, Baltijas valstu puslīdz spiestā kārtā (tā īsti spiesta bija tikai Latvija) izvēlētā iekšējā devalvācija ir darbojusies. Ekonomikas kritums apstādināts, atsākusies izaugsme, bet Igaunija pat sākusi eiro ieviešanu. Jostu savilkšana ir depresīva, tomēr Baltijā tā izrādījusies efektīva.
Tradicionāli lepnās lielvalstis no šāda scenārija vairās, un to valdības metas aizdot un pat vienkārši dot naudu saviem ražotājiem un patērētājiem, ka tikai tie neieslīgtu depresijā un turpinātu lai vai cik iluzoru, bet rosību. Sekas, protams, ir vienkārša cilvēka prātam neaptveramos skaitļos lēšams budžeta deficīts. Ja Latvijai savs deficīts ir jāsabalansē jau aiznākamgad, tad ASV kaut ko līdzsvaram tuvu savā budžetā neplāno agrāk par 2020. gadu. Šī tad reizē ir gan lielākā atšķirība, gan pozitīvā nozīmē līdzīgā sākuma punkts. Jo amerikāņu līdzšinējā politika paredz budžeta deficītu pamazām dzēst ar augošu ekonomiku, kamēr mēs - pieaugt ekonomiski uz stingros rāmjos turēta budžeta bāzes. Mūs pozitīvi vienojošais ir apzināti izvēlēta un īstenota politika, pat ja pilnīgi pretēja, kā arī fakts, ka tā ir jāturpina, lai nestu paredzētos atlabšanas augļus. Mainīt taktiku būtu ekonomiska un arī politiska pašnāvība. Amerikāņi nevar griezt savus izdevumus, bet mēs - atlaist vaļīgāk budžeta deficīta jostu.
Sliktā nozīmē vienojošais abpus Atlantijai ir pirātveidīgās opozīcijas loģika. ASV republikāņi šķiet no mūsu reklāmistiem tieši patapinājuši formulējumu, ka viņu nule pasludinātā stratēģija nākotnei «pamatota pilsoņu uzklausīšanā». Amerika, mēs tevi dzirdam! Un tieši ko viņi sadzird? Savdabīgi, bet sadzirdētais vārds vārdā sakrīt ar republikāņu tradicionālo sponsoru interesēm un tad vēl dažu populistisku, bet tāpēc jo spēcīgu aizspriedumu, kas, ačgārno kārību apmierinājis, visdrīzāk gan radītu ja arī ne ekonomisku kataklizmu, tad stagnāciju noteikti. Un šeit gan P. Krūgmena nedēļas nogalē izteiktais secinājums par Ameriku pilnībā ir piemērojams Latvijā: ja opozīcija panāks savu, šeit būs banānu republika. Vai Potjomkina sādža.