Pirmos pakalpojumus Latvijas risku apdrošināšanas tirgū uzņēmums gan sāka piedāvāt tikai pērn novembrī, bet Evija teic, ka līdz tam ilgusī plānošana palīdzējusi strauji panākt labus rezultātus. «Mans lielākais sasniegums ir komanda, uz kā viss balstās, - man ir sajūta, ka esmu pareizi piegājusi šim jautājumam,» Evija vērtē, bet par savu profesionālo izaugsmi saka - uzdrošināties nozīmē dot sev iespējas.
Ekonomiste saiņo dāvanas
Ja skolā viss padodas vienlīdz labi, ir liela varbūtība, ka aiziesi studēt to, ko meinstrīms. Tas bija arī Evijas gadījums, pēc Balvu vidusskolas iestājoties LU vadības zinātņu programmā. Studiju izvēli gan iespaidoja arī ģimene - Evijas mamma savulaik vadīja Balvu patērētāju biedrību, tētis bija baņķieris. Pabeigusi bakalaurus ar ražošanas vadītāja specialitāti kabatā, Evija turpināja mācīties maģistrantūrā, lai gan tagad saka, ka veselīgāk ir pa vidu paņemt pauzi, pastrādāt, paelpot realitātes gaisu un saprast, ko pašam gribas.
Mācoties Evija sāka piestrādāt Centrālajā savienībā Turība, kur bija lieciniece datoru ienākšanai uzņēmumu ikdienā. «Klabināju iekšā ekselī visus ar roku rakstītos finanšu dokumentus, ko uz Rīgu veda grāmatveži no apmēram 50 uzņēmumiem visā Latvijā,» Evija atceras.
Par pirmo nopietno darbu viņa tomēr uzskata galvenās ekonomistes amatu Finanšu ministrijas Budžeta departamentā. «Nostrādāju tur gadu, kas man likās mūžība. Valsts iestāde ir valsts iestāde. Tas bija labs veids, kā jaunam cilvēka apbružāties, taču sapratu, ka tur nevar ātri augt un nopelnīt. Man gribējās darīt ko dinamisku, kaut ko iniciēt pašai, nevis tikai reaģēt uz pieprasījumiem.»
Evija pieteicās uz mārketinga speciālista vakanci apdrošināšanas sabiedrībā Latgarants, un pirmais ministrijas bijušās galvenās ekonomistes darbs bija… saiņot Ziemassvētku dāvanas. «Pēc toreizējās izpratnes, mārketings nodarbojās ar visu, ko nedarīja tiešā apdrošinātāju darba darītāji. Pirmajā brīdī domāju - vai man to vajag?!» Vēlāk gan nāca dalība izstādēs, arī uzņēmuma mājaslapas veidošana, ko Evija koordinēja no A līdz Z un kas pat izpelnījās kādu balvu. Pēc gada Evijai piedāvāja kļūt par pārdošanas vadītāju un vadīt Latgaranta filiāles ārpus Rīgas - daudzus mazus uzņēmumus ar savu saimniecisko darbību un pašnoteikšanos, bet bez kopīgas sejas. «Man tie bija jāsavāc vienkopus, un gan jau pasāku daudz ko tādu, kas pieredzējušākiem kolēģiem likās dīvaini. Bet šķiet, ka esmu pratusi respektēt to, kas izdarīts pirms manis, un pret cilvēkiem, ar ko kopā jāstrādā. Galvenais - nestādīt sevi par to, kas neesi, bet izdarīt labi to, ko tajā brīdī spēj,» Evija saka.
Spēj tikai skriet pakaļ
Kad vēl pēc pāris gadiem Latgarantu līdz ar sabiedrībām Alterna un Rīgas Fēnikss nopirka Ergo, Evija, izturot konkursu, sāka vadīt un uzmanīgi veidot visu šo plašo pārdošanas saimniecību. «Saņēmu trīs kompānijas, katra bija ar atšķirīgu mentalitāti, vērtību sistēmu, darbinieku motivēšanu, juridisko bāzi. Pirmie gadi man pagāja, lai to visu kaut kā saturētu un aptvertu. Vienlaikus notika gan vienotu produktu, IT programmu un visādu standartu ieviešana, gan centralizācija,» Evija stāsta un atzīst, ka tā viņai bija milzīga skola. Tempu uzturēja arī tirgus situācija, jo ekonomika attīstījās tā, «ka spējām tikai pakaļ skriet». Ar laiku Evija paralēli sāka vadīt pārdošanas procesus arī sabiedrībā Ergo Latvija Dzīvība, kur pārliecinājās, ka pārdevēji, kas pārdod dzīvības apdrošināšanas produktus, un tie, kas tirgo risku apdrošināšanu, ir divu dažādu kalumu speciālisti.
Krīzes laiks sakrita ar Evijas došanos dekrēta atvaļinājumā. Savukārt pēc tā daudz kas jau bija mainījies - gan uzņēmumā, gan pašā Evijā. «Ir lēmumi, ko tu nepieņem, ja nav ārējo kairinājumu,» viņa saka un stāsta, kā kopā ar bijušo kolēģi nodibināja pati savu apdrošināšanas brokeru kompāniju Amber Broker. «Dzīvojot mājās, no malas paskatījos uz nozari ar svaigu skatu. Izvērtēju, ko varu un gribu, kādu dzīvesveidu vēlos, kas ir tās vērtības un cilvēki, ar ko gribu strādāt. Man bija vīzija par brīvību un kvalitatīvu darbu pēc saviem spēles noteikumiem.» Evijas uzņēmums strauji auga un trīs gadu laikā no 100 brokeru sabiedrībām jau bija desmitais pēc apgrozījuma. Evija pirmo gadu pati bija aktīva polišu tirgotāja un labi iepazina apdrošināšanas jomas virtuvi, arī skatu no klienta puses. «Es tolaik n-tās reizes pārdomāju - ja es to vai to būtu zinājusi, kamēr vēl biju otrā pusē, Ergo…»
Ar taisnu muguru
Otrā pusē Evija atkal nonāca - saņemot piedāvājumu no nulles veidot un vadīt Compensa TU SA Vienna Insurance Group filiāli Latvijā. Izšķiršanās aiziet no sava biznesa, atstājot to kompanjones rokās, un atgriezties algotā darbā pa daļai izrietēja no atziņas, ka «mums jau dzīvē nekas tā īsti nepieder. Tas, kas ir radīts, ir jāatlaiž». Lielākās pārdomas gan raisīja iespējamā brīvības zaudēšana, taču Evija sev atzinās, ka arī savā biznesā darba stundas bija garas un faktiskā dzīvesveidu un brīvību atšķirība ir mazāka, nekā liekas. «Nospriedu - ja man atkal ir iespēja sākt veidot komandu, kāpēc to nedarīt. Tā ir arī iespēja radīt ko jaunu, piepildīt sapņus par to, kā jābūt.»
Compensa ir starptautisks milzis ar saknēm Austrijā. Tas, no vienas puses, ir pluss, no otras - izaicinājums. Evija stāsta, ka, vadot Latvijas filiāli, cenšas iekļauties koncernā, tomēr turēt taisnu muguru - saglabāt savu identitāti un atbilstību vietējiem klientiem. «Latvija ir mazs, bet ļoti prasīgs tirgus. Te nevar izveidot vienu piedāvājumu un ar to dzīvot piecus gadus, te visu laiku jādomā par individuāliem risinājumiem, produktu uzlabojumiem, nedrīkst apstāties. To vecā Eiropa varbūt nemaz nesaprot. Te nekas nav standarta,» Evija stāsta. Latvijā apdrošināšanas nozares attīstības, tāpat kā tās IT sistēmu līmenis ir ļoti augsts. Tirgus gan ir ļoti konkurējošs, taču šeit jau sen apdrošinātāji konkurē nevis ar cenu, bet ar pievienoto vērtību, dzenot viens otru uz priekšu, Evija teic.