Namam, kas celts 1963. gadā, ir īpatnība - augšējā stāvā izbūvētas mākslinieku darbnīcas ar samērā lēzeniem jumtiem, ko turklāt balsta koka konstrukcijas. Jumts šai mājā mēdzis tecēt jau sen, un neko nav līdzējusi arī tā nomaiņa 2002. gadā, stāsta Rūta Mežavilka, kurai kopā ar māti pieder viens no šiem dzīvokļiem. «Speciālisti secināja, ka jumts nav salabojams. Notika iedzīvotāju sapulce, kurā nolēma radušos uzkrājumu izlietot jauna jumta uzlikšanai. Jumtu lika rudenī, pabeidza novembra sākumā, taču, kā sāka snigt, tā sāka tecēt. Tagad mums saka - neko nevaram darīt, nauda ir izlietota, bet skaitās, ka jumtam ir divu gadu garantija un tas būtu jātīra firmai, kas to uzlika, bet neviens nespēj viņus piespiest. Ja organizēsim paši tīrītājus, jumta segumu var sabojāt un tad garantija vairs nebūšot spēkā, paskaidroja namu pārvaldē,» bēdu stāstu turpina R. Mežavilka. Mājas iedzīvotāju pārstāve ir parakstījusi jumta pieņemšanas aktu, kaut gan uz jumta nav bijusi, un tas arī neko nedotu - jumta stāvokli var novērtēt tikai speciālists. Taču arī nama apsaimniekotāja SIA Juglas nami darbinieki aktu ir parakstījuši. Juglas nami, kas tagad pievienoti apvienotajam Rīgas domes namu apsaimniekošanas uzņēmumam, arī atsūtījuši komisiju, kas sastādīja aktu par bojājumiem dzīvoklī, taču dzīvokļa īpašnieces to nebija gatavas parakstīt, jo bija norādīts, ka ūdens sabojājis tikai 1,4 m2 emulsijas, taču bojāts ir arī apmetums, koka palodze un loga rāmis. Brīvdienās, kad sākās atkusnis, ūdens no jumta sūcās ar vēl lielāku sparu, dienas laikā satecēja trīs spaiņi ūdens. Līdzīga situācija ir arī blakus mājās, kur no jumta nokarājas milzu lāstekas.
Par to, ka iepriekšējais jumts ir bēdīgā stāvoklī, šaubu nav bijis, bet neatkarīgo ekspertu ieteikums bijis māju pilnībā siltināt, taču iedzīvotāji nav bijuši gatavi maksāt tik lielu summu, skaidro Juglas namu Tehniskās nodaļas vadītājs Eduards Bondarenko. Uzņēmuma HB Serviss liktais jumts izmaksājis Ls 7255, bet siltināšanas tāme bijusi gandrīz 46 tūkstoši latu. Vēl viens risinājums būtu ievilkt sildkabeli, kura uzstādīšanai nauda pat pietiktu no neiztērētās rezerves, taču papildus nāktos maksāt par elektrību, kam iedzīvotāji nepiekrīt, turklāt šis kabelis palīdz tikai sniega sezonā, bet neko nedod lietus laikā. No E. Bondarenko teiktā izriet, ka pašreiz kaut ko efektīvu darīt nav iespējams, tikai regulāri jumtu tīrīt, bet iedzīvotāji apgalvo, ka tas vispār nav darīts. «Sen nav bijusi tāda ziema, tek gan veci, gan jauni jumti,» nopūšas E. Bondarenko un piekrīt Rīgas mēra Nila Ušakova (SC) paustajam viedoklim, ka 40% Rīgas pašvaldības apsaimniekoto namu jumtu pašlaik tek. Juglā un Teikā sniega tīrīšanai tiekot nodarbināti gan desmit pašu darbinieki, gan 45-50 cilvēku no firmām, ar kurām noslēgti līgumi, bet vairāk par 30 jumtiem dienā fiziski notīrīt neesot iespējams un pēc pāris dienām jumti ir apledojuši un apsniguši no jauna.