Par lielāko intrigu Jaunajā vilnī allaž kļūst festivāla mūzas Allas Pugačovas balvas pasniegšana. «Tēls uzlabosies, repertuārs izveidosies, bet tas, kas ir dabas dots, nemainīsies,» sacīja Alla Borisovna, pasniedzot Allas zelta zvaigzni dziedātājai Milai Nitičai no Ukrainas. «Tie arī ir piecdesmit tūkstoši. Dolāru!» precizēja dāsnā mūza.
Aicināts izteikt personisku viedokli par diviem Jaunā viļņa triumfētājiem, žūrijas līdzpriekšsēdētājs Igors Krutojs teica: «Man nav īpašu komentāru. Uzvarētāju priekšnesumus vislabāk komentējusi publika Dzintaru koncertzālē - ar aplausiem un ceļoties kājās.» Raimonds Pauls izklausījās ne mazāk izvairīgs: «Līderi uzreiz bija skaidri, publika to arī juta. Kad kādam liku deviņas balles, man bija sajūta, it kā mani gribētu apmētāt ar pudelēm! Turklāt man nepatika, ka konkursa vadītāji mēģināja žūrijai norādīt, kādas atzīmes likt, - viņi to nedrīkst darīt.» Uz Dienas jautājumu, vai uzvarētāji nekrīt viņam uz nerviem, maestro Pauls atbildēja: «Esmu pie visa pieradis!»
Sarunā ar žurnālistiem viņš norādīja, ka Latvijai, lai gūtu panākumus Jaunajā vilnī, ir vajadzīgi dziedātāji ar «rīkli»: «Kad paver muti - lai uzreiz ir skaidrs, uz ko šis mākslinieks ir spējīgs.»
Parādi savus krokodilus!
Ukrainiete Džamala konkursā izskatījās kā Pedro Almodovara «sieviete uz nervu sabrukuma robežas». (Pirms brauciena uz Jūrmalu viņa dziedāja M.Ravela operā Spāņu stunda Kijevā, savukārt, absolvējot Ukrainas Nacionālo mūzikas akadēmiju, viņa dziedāja Dž.Verdi operā Traviata.) Trijās konkursa dienās uz Dzintaru koncertzāles skatuves Džamala bija ne tikai muzikāla, bet arī pārspīlēti teatrāla un histēriska. «Ko lai dara, emocionālas tautas!» ironizēja R.Pauls. «Protams, lai gūtu pilnīgāku priekšstatu par Džamalas spējām, man viņa ir jāredz koncertprogrammā. Ir vokālisti, kuri dzied pieklusināti, intīmi, bet tas nevienam nav vajadzīgs, kaut gan man patīk tāds kamerstils. Šeit ir konkurss, un dalībniekiem ir jāizrāda savs diapazons,» viņš piebilda.
Indonēzijas brīnumu Sandiju Sondoro R.Pauls raksturoja tikpat oriģināli: «Aiz okeāna tādu dziedātāju ir kā biezs! Noskatieties Maikla Džeksona bēru ceremoniju - tur ikviens vokālists kāpa uz skatuves un dziedāja tā, ka viņu pārspēt, šķiet, nav iespējams.» Aishas sniegumu R.Pauls vērtēja pozitīvi: «Atcerieties, ka viņa nekad mūžā nav valkājusi tik garu kleitu kā otrajā konkursa dienā! Viņai viss ķermenis ir apzīmēts (ar tetovējumiem. - J.J.). Kādreiz kopīgā koncertā es Aishai teicu: pagriezies pret publiku ar muguru - parādi visiem, kādi tev tur krokodili!»
Kā Kannās un Sanremo
«Dažkārt viņus interesanti vērot,» Krievijas laikraksta Moskovskij komsomoļec mūzikas apskatnieks Iļja Ļegostajevs ir piesardzīgs savā konkursantu vērtējumā. «Taču uzvarētāju vārdi ļoti ātri pazūd nebūtībā. Pašreizējos apstākļos, sociālo tīklu MySpace, YouTube laikmetā cerēt, ka konkursa uzvarētājs kļūs par zvaigzni, būtu naivi, bet pārsteigumi notiek - piemēram, Eirovīzijā parādījies tāds Aleksandrs Ribaks, un visi joprojām sajūsmā. Tomēr Igors Krutojs ir pelnījis pieminekli par visiem centieniem kaut ko meklēt un darīt, visi pārējie šovbiznesā kļuvuši pavisam slinki.»
Vienīgā Rietumu mūzikas industrijas pārstāve Jaunā viļņa žūrijā šogad bija Itālijas dziedātāja In-Grid. Kā tad viņa jutusies šajā krāšņuma un kiča parādē? «Tas ir tikpat spožs notikums kā Kannu kinofestivāls un Sanremo konkurss. Tas veicina Jūrmalas atpazīstamību. Jā, krievu šovbiznesa zvaigznes ir atšķirīgas, taču šīs atšķirības nav negatīvi vērtējamas. Atšķirīgākais, protams, ir ģērbšanās stils. Mēs tomēr esam pieraduši, ka elegancei tomēr jābūt vienkāršākai. Jo vienkāršāk - jo labāk. Taču šeit es redzēju, ka mūziķiem patīk uzvilkt pārspīlēti daudz: milzīgas kleitas, spīguļi…» tāds ir In-Grid iespaids par piedzīvoto Jūrmalā.