Terase ies ziemas miegā

Ja patīk skujeņi, var mēģināt ziemināt nokarenās lapegles, zemo tūju šķirnes, pacietīgos kadiķīšus. Pavasarī ātri ziedēs un izturīgas ir pelēkās spirejas - palieli krūmi, ko der veidot (apgriezt pēc noziedēšanas).
Vēlu rudenī košiem ziediem ilgi ziedošos čužu krūmus var turēt terases podos, bet arī tie jāveido, pavasarī jāapgriež.
Izturīgas ir forsītijas, kas krāšņi zied pavasarī, zemie grimoņi, ēdamās cidonijas. Pēc noziedēšanas jāveido.
Arī jasmīni izturīgi, bet pēc noziedēšanas tie steidzīgi apgriežami, noziedējušās ziedkopas jāizplūc.
No terases nav jāizvāc visi glītie un bieži lietotie garšaugi. Piemēram, timiāns, daudzgadīgie ķiploki, lakši - tie ir ziemeļnieki.
Dažādas krāsas lapas ir Japānas spireju šķirnēm. Tās būs skaistas līdz vēlam rudenim, bet pēc tam - uz šķūnīti, garāžu, verandu u. c.
Tunberga bārbeles ir skaistas arī rudenī, bet terasei tās neder, arī budlejas ne. Tāpat segliņi mēdz izsalt.
Nelielie bukši ar mazajām tumšzaļajām lapiņām var izsalt.
Skujeņi pat lielā podā var iekalst un sākt dzeltēt, turklāt eglītes mājas tuvumā augu enerģiju jūtošie dārzkopji citiem neiesaka. Tomēr, ja līdz pavasarim saglabāta Ziemassvētku eglīte, to var pārcelt uz terasi, tikai tai vajag vismaz 70 cm diametrā lielu podu, lai ziemā saknes neizsalst. Bet arī tad tas būs eksperiments - augs vai ne...