Vai tev ir vīzija par Liepājas simfonisko orķestri?
Orķestra vīzija man veidojās, kad vēl pats tajā spēlēju klarneti. Orķestrī ir ļoti daudz mūziķu, kuri sajūt orķestri kā ļoti nozīmīgu savas dzīves daļu. Esam daudz savā lokā runājuši, kā vajadzētu būt, kas ir neizmantotais potenciāls, kādas ir attīstības iespējas un virzieni? Dokumentā, ar kuru startēju konkursā, nav tikai mani sapņi. Tie ir daudzu orķestra mākslinieku sapņi. Jau janvārī veidojām seminārus mūziķu, biroja darbinieku un Liepājas kultūras cilvēku vidū. Apkopojām informāciju, kā cilvēki redz orķestri, kas ir orķestra vērtības, kādā starptautiskā kontekstā un atpazīstamības līmenī? Esam nonākuši līdz īsam orķestra vērtību formulējumam, šobrīd izstrādājam jaunu vizuālo tēlu un mārketingu.
Ko secini pēc pirmās pieredzes?
Tirgus izmaiņas Latvijā ir dramatiskas. Gada sākumā tik lielas izmaiņas nevarēja paredzēt. Tagad jau ir vērtīga pieredze, ko cilvēki izvēlas un var atļauties. Necerot, ka drīz atkal piedzīvosim trekno gadu, arvien skaidrāks ir redzējums, ka, neapdalot liepājniekus, mums ir jāorientējas uz pavisam citiem tirgiem, jāģenerē starptautiski konvertējamas idejas un kvalitāte.
Kā domājat to darīt? Kurp stūrēt?
Tur, kur ir ļoti daudz cilvēku un ir liela pirktspēja. Šis pusgads orķestrim ir audzējis pārliecību par saviem spēkiem, pašapziņu. Esam sadarbojušies ar ļoti augstas klases diriģentiem, par kādu uzskatu arī mūsu jauno galveno diriģentu Atvaru Lakstīgalu, galveno viesdiriģentu Lioru Šambadālu, Tadeušu Voicehovski no Polijas. Mums bijusi laba sadarbība ar latviešu diriģentiem Andri Veismani, Mārtiņu Ozoliņu. Ir vesela virkne, kurus gribam aicināt turpmāk. Šobrīd jautājums ir: kur redzam savu unikālo, neatkārtojamo vērtību? Kas ir mūsu potenciāls Eiropas tirgū un ārpus tās?
Cik tas ir reāli, konkrēti?
Ārpusē varam pozicionēt sevi kā Eiropas tradīciju nesēju. Brīnišķīgs materiāls uzkrāts DVD un CD ierakstos, ar ko varam prezentēt sevi starptautiskajām aģentūrām.
Iepriekš Imanta Rešņa vadībā ierakstītie Latviešu simfoniskās mūzikas dārgumu albumi ir gan pieprasīti, gan sumināti kā gada labākie ieraksti. Vai izdevies ierakstīt ko jaunu?
Gribam būt dzīvs, spontāns orķestris un orientēsimies uz dzīvo koncertu ierakstiem. Gribam, lai mūsu ierakstos parādās publikas emocionālā klātbūtne. Mums ir materiāls no visiem mūsu koncertiem. Atlasīsim spilgtākos, lai, izmantojot visus kanālus, piedāvātu sevi ārzemēs. Jau sāktas sarunas par vieskoncertiem Izraēlā. Tas jādara, lai nedīrātu deviņas ādas no mūsu klausītāja. Tas ir morāls pienākums, jo zaudējam lojālu, ilggadēju klausītāju viņa pirktspējas zuduma dēļ.
Kā nāksiet viņiem pretī?
Dosim iespēju pensionāriem un citām maznodrošinātām grupām. Reizi mēnesī spēlēsim savā darbavietā koncertus ar klasisko repertuāru, netērējoties papildu mūziķiem un slavenībām. Lai biļešu cena ir zema, pieejama. Tas būtu rupjmaizes līmenis. Noteikti sadarbosimies ar Latvijas koncertiem. Liepājas dome sola, ka centīsies atbalstīt koncertus Liepājā ar starptautiskas klases diriģentiem. Ja aicinās, brauksim uz Ventspili, Kuldīgu, Madonu, Valmieru u. c. Vēl viena niša ir sadarbība ar producentiem, kuri balansē starp populāro un klasisko mūziku - operešu, mūziklu projekti. Veidojas attiecības ar kompānijām, kas gatavas mūs pusgadu reklamēt, lai mēs spēlētu 2000 klausītājiem Arēnā Rīga. (Tur oktobrī paredzēts koncerts, kurā dziedās Sonora Vaice un Žoržs Siksna.) Mums tas nozīmē piedalīties pasākumos ar garantētu publicitāti un nopelnīt.
Domāju, ka šis virziens attīstīsies ļoti strauji. Bet ir jāsaglabā proporcija, kas ļauj nezaudēt klasiskās mūzikas vienības prestižu. Tas būs smags uzdevums, jo ar to valsts dotācijas līmeni, kāds ir patlaban, mūsu orķestris ilgtermiņā līmeni saglabāt nespēs. Ka tas ir izdzīvošanas līmenis, saprot visi, ieskaitot Ministru kabinetu. Un tas mūsu grūž dažādos «apskāvienos».
Operai, Nacionālajam simfoniskajam orķestrim un Sinfonietta Rīga izdevies rast sadarbības partnerus -ģenerālsponsorus, patronus. Ko darāt šajā virzienā?
Ir sarunas ar vairākām bankām un pašvaldībām. Signāli ir cerīgi, kad būs augļi, neslēpsim. Šobrīd varam runāt par atsevišķiem projektiem, nevis par reālu sadarbības programmu. Tas sakrīt ar mūsu uzdevumiem būt klāt kultūras procesos visā Kurzemē un arī visā Latvijā. Man ir prieks, ka veidojas sadarbība ar Ventspili. Turklāt ne tāda, ka tikai nospēlējam, paņemam naudu un aizbraucam, bet kopīgi projekti ar Ventspils kamerkora diriģentu Ivaru Cinkusu. Viens notiks jau septembrī. Meklējam veidus, kā veidot savstarpēji izdevīgu sadarbību ar Klaipēdas muzikālo teātri. Klaipēda mums ir tuvāk nekā Rīga, sadarbība būtu loģiska.
Orķestris ir pelnījis labu, stabilu menedžmentu, taču vadības komanda īsā laikā ir kardināli mainīta un vēl turpina mainīties. Kad tas beigsies?
Sezonas vidū, sākot darbu jaunajā statusā, it kā drāžoties uz priekšu pilnā ātrumā, mēģinām labot mašīnas ritošo daļu. Kamēr komanda nebūs saliedēta, tikmēr jāturpina to veidot. Uzmanība ir saasināta, jo ir daudz pārmaiņu īsā laikā, tas rada stresu. Man nav plāns atlaist menedžerus un čakarēt cilvēkiem dzīvi, bet šobrīd pats orķestris atrodas lielā paātrinājumā. Spārni aug ar katru dienu, un es jūtu, ka menedžmenta ātrums bieži ir nepietiekams, lai spētu šo potenciālu pārvērst reālos panākumos. Turklāt nedrīkst vairāk samazināt orķestri. Tad tas jau būs kamerorķestris. Bet mūsu tirgus rādītāji pirmajā pusgadā liek izdarīt nopietnus secinājumus, jo plānotie biļešu ieņēmumi neīstenojās, savukārt izdevumi tika pārsniegti. Kad dabūjām pirmā ceturkšņa rādītājus, sapratām, ka mūsu menedžments un organizatoriskā shēma ir piemērota labākiem laikiem un lēnākam ritmam. Man ir jāreaģē uz šo situāciju un jāmeklē ceļi, kā optimizēt biroja izmaksas. Redzu tur rezerves.
Bet nevar būt, ka beigās visu darīsi viens pats?!
Tad gan ļoti ātri nosprāgšu!
Vai saplānota nākamā sezona? Drīz sāksiet vasaras festivālu, bet neko par to nedzird.
Kavē finanšu jautājums. Ir atrasts ģenerālsponsors vasaras festivālam, bet jānoslēdz līgums. Vēl nav skaidrs, cik spēs dot pilsētas dome, tāpēc vēl neesam publicējuši programmu. No 30. jūnija līdz 10. septembrim būs 12 vasaras koncertu cikls: septiņi kamermūzikas koncerti Promenādes viesnīcas Hika zālē un divi simfoniskie brīvdabā. Atklāsim 30. jūnijā ar Imanta Kalniņa 4. simfoniju, ko diriģēs Atvars Lakstīgala. 2. daļā kopā ar Autobusu debesīs atskaņosim viņa muzikālo izrāžu fragmentus. Atkārtosim Imantdienā, 1. jūlijā, Dzintaru koncertzālē.