Pamatotas šaubas par A. Zakajevam piedēvētajiem noziegumiem radās pēc viņa lietas izskatīšanas pirms vairākiem gadiem dāņu un britu tiesās. Lai gan toreiz tika pētīti krievu piegādātie dokumenti, čečenu līdera vaina viņam Krievijas izvirzītajās apsūdzībās netika pierādīta.
Gadījums ar A. Zakajevu, kas ieradās uz Pasaules čečenu kongresu Pultuskas pilsētā netālu no Varšavas, nav izraisījis domstarpības starp poļu politiskajiem spēkiem. Gan labējie, gan arī kreisie atzinuši Varšavas tiesas spriedumu par pareizu. Iespējams, nozīme bijusi arī vēl iepriekš Polijas premjerministra Donalda Tuska teiktajam, ka Krievijai nenākoties paļauties uz sev labvēlīga lēmuma pieņemšanu A. Zakajeva lietā. Tagad, izpildot juridiskas formalitātes un tiesā izlemjot Londonā dzīvojošā A. Zakajeva aizturēšanas vai neaizturēšanas pamatotību, nav bažu par diplomātisko paskaidrojumu sniegšanu Maskavai. Turklāt krievi tā arī nav likuši galdā jaunas A. Zakajeva apsūdzības.
Divus asiņainos karus Čečenijā 1994.-1996., kā arī 1999.-2000.gadā (togad beidzās Krievijas pasludinātā tā sauktā pretterorisma operācija) pavadīja milzīgs skaits noziegumu. Nav jāšaubās, ka ilgajā karalaikā tādi pastrādāti gan vienā, gan otrā pusē. Ideālā gadījumā, kā tas noticis pēc Balkānu kariem, kur uz apsūdzēto sola nonāk visu karojošo pušu pārstāvji, par pastrādāto vajadzētu atbildēt arī krievu militārpersonām un drošības struktūru pārstāvjiem. Starp viņiem ir meklējams ne viens vien ar asinīm aptraipījies cilvēks - savos darbos to apstiprinājusi 2006. gadā nogalinātā drosmīgā krievu žurnāliste Anna Poļitkovska.