_Vienotība_ savai kandidātei, par kuru apvienības vadība sacīja, ka viņa ir galvastiesu pārāka par _Saskaņas centra_ izraudzīto J. Jansonu, meklēs atbalstu, individuāli uzrunājot arī Saskaņas centra un ZZS deputātus. Tā kā balsojums ir aizklāts, var atkārtoties situācija, kāda bija pirms četriem gadiem, kad vairākuma atbalstu neguva neviens pretendents un tikai ar otro piegājienu šajā amatā nonāca Romāns Apsītis.
Saeimas priekšsēdētāja Solvita Āboltiņa (Vienotība) ceturtdien jau publiski pateica to, par ko kuluāros runāja visu nedēļu, pieļaujot, ka ir noticis politiskais tirgus un J. Jansons patiesībā ir Zaļo un Zemnieku savienības izraudzīts cilvēks. Lai mazinātu šīs aizdomas, A. Lembergs preses konferencē pat izlikās, ka nezina, kā īsti šo cilvēku sauc, pārvaicājot: «Kāds īsti bija viņa vārds?» Viņš neesot bijis ne valdes, ne frakcijas sēdē, kurā ZZS iepazinās ar J. Jansonu, ko A. Lembergs nekad dzīvē neesot saticis. ZZS frakcijas vadītājs Augusts Brigmanis savukārt labi pazīstot Vienotības kandidāti A. Kovaļevsku, kas esot patiešām cienījama pretendente, tikai žēl, ka koalīcijas partneri tik vēlu darījuši to zināmu. ZZS lēmumu jau esot pieņēmusi un nevarot tā mētāties.
Arī A. Brigmanis centās iegalvot, ka ZZS ar J. Jansona izraudzīšanos neesot nekāda sakara. Taču, ja neviens no kandidātiem netikšot apstiprināts, tad uz nākamo kārtu gan ZZS virzīšot savu cilvēku, neatklājot, kurš tas varētu būt. Iespējams, ka arī Vienotība ir sagatavojusies otrajam balsojumam, jo uz frakcijas sēdi bija uzaicināta Providus juriste Ilona Kronberga, kas gan šā jautājuma apspriešanā sēdē netika iesaistīta, bet uzturējās citā telpā, kurā apvienības vadība ar viņu apspriedās. A. Kovaļevskai, kas esot pieredzējusi juriste cilvēktiesību jomā, Vienotības frakcijā ir bijis liels atbalsts. S. Āboltiņa uzskata, ka pēc tiesībsarga apstiprināšanas ir jāsāk diskusija par Valsts prezidenta pilnvaru paplašināšanu ar tiesībām izvirzīt arī tiesībsargu, bet šādiem Satversmes grozījumiem nepieciešams divu trešdaļu balsu vairākums.
Ventspils mērs A. Lembergs ceturtdien īpašā Rīgā sasauktā preses konferencē, izsakoties par tiesībsarga meklējumiem, teica, ka neredz pamata ZZS lēmuma pārskatīšanai. Taču viņš nāca klajā ar citu jaunu atklāsmi - šo valdību var apdraudēt nevis ZZS, bet gan kāds «iekšējais politiskais strāvojums pašā Vienotībā». Tas esot iezīmējies jau tad, kad šis strāvojums esot bloķējis Visu Latvijai!-TB/LNNK iesaistīšanu koalīcijā. Pret nacionālo apvienību toreiz iebilda Sabiedrība citai politikai. Taču lūgts konkretizēt šo politisko strāvojumu, A. Lembergs norādīja Vienotības sponsoru virzienā. Tajā pašā laikā premjeru V. Dombrovski viņš cildināja kā konstruktīvu valdības vadītāju, ar kuru iespējama domu apmaiņa. Iepriekš arī A. Brigmanis bija sacījis, ka šī esot labākā koalīcija, kāda var būt. Lūgts precizēt, vai no A. Lemberga sacītā izriet, ka ZZS dēļ tā neizjuks, viņš atbildēja - ja Vienotība liks balsot par pensiju samazināšanu, ZZS to nedarīšot, un tad valdība kritīs. Taču viņš nedomā, ka tas var notikt Valsts prezidenta vēlēšanu dēļ, kā jau izskanējis.
Vienotības frakcijas vadītājs Dzintars Zaķis, lūgts vērtēt A. Lemberga atklātās aizdomas, ka kāds Vienotības iekšējais strāvojums var nogāzt pašu premjera V. Dombrovska valdību, sacīja: «Es nesaprotu, par ko ir stāsts. Te laikam ir situācija, ka visur rēgojas sponsori.» Tiesa, no premjera partijas cilvēkiem ir dzirdēta kurnēšana, ka V. Dombrovskis ir pārāk pielaidīgs un respektē pat tās ZZS iegribas, kuras viņam apvienības vārdā izklāsta Ventspils domes darbiniece Kristīne Krasovska. Lūgts raksturot viņai deleģētās pilnvaras, A. Lembergs atbildēja, ka tās ir saistītas tikai ar Eiropas Savienības fondu naudas apguvi un valsts budžetu, un par šiem jautājumiem viņa izsakās koalīcijas pārstāvju un darba grupu sēdēs, taču politisko lēmumu pieņemšanā viņa nepiedalās.