Bēdīgāk, ka tikpat slavena aviokompānija ir arī ieilgušo tiesvedību dēļ. Nozares pārstāvji un eksperti gan atzīst - aviokompānijas ikdienas darbu un pasažierus tiesvedības īpaši neietekmē. Tomēr tieši daudzās tiesvedības ir iemesls, kuru dēļ vēl ilgi varētu turpināties airBaltic investora meklējumi.
Neviennozīmīgo airBaltic reputāciju apliecināja arī vakar izskanējusi informācija. Aviokompānijas padome un airBaltic izpilddirektors Martins Gauss vienojās, ka M. Gauss arī turpmāk - līdz 2015. gada 31. decembrim - pildīs izpilddirektora un valdes priekšsēdētāja amatu pienākumus. Savukārt Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs lūdzis Ģenerālprokuratūrai sākt kriminālvajāšanu pret bijušo airBaltic vadītāju Bertoltu Fliku, vēsta LETA.
Piesauc reiderismu
Latvijas Televīzijas raidījuma Panorāma rīcībā nonākušais Valsts kancelejas (VK) sagatavotais ierobežotas pieejamības dokuments, kurā analizēta iespējamā notikumu attīstība, ja starptautiskā šķīrējtiesa ilggadējā airBaltic vadītāja Bertolta Flika prasību pret valsti atzītu par pamatotu - valstij B. Flikam var nākties maksāt 16 miljonus latu -, sacēla īstu vētru un par šī dokumenta nonākšanu plašsaziņas līdzekļu rīcībā izmeklēšanu sākusi arī Drošības policija (DP).
DP Dienu informēja, ka uzsākts kriminālprocess par neizpaužamu ziņu izpaušanas pazīmēm. Pašlaik gan plašāku informāciju DP nesniedz, jo izmeklēšana turpinās. Medijos izskanējušas arī aizdomas par dokumentu noplūdināšanas saistību ar vērienīgu reiderisma shēmu. Kāds ekonomisks grupējums mēģinot diskreditēt VK viedokli, tādēļ arī atzinums par B. Flika prasību noplūdināts. Arī premjers Valdis Dombrovskis medijiem norādījis, ka VK riska analīzes parādīšanās atklātībā ir jāizmeklē. Atšķirībā no VK V. Dombrovskis gan to nesaista ar reiderismu.
VK Juridiskā departamenta vadītāja vietnieks starptautiskajos jautājumos Ivars Mēkons, jautāts par ekonomiskā grupējuma reiderisma shēmu, Dienai stāsta, ka ir pat redzami mēģinājumi to turpināt dažādos citos veidos. «Esam konkrētus vārdus un uzvārdus minējuši drošības iestādēm. Mūsuprāt, ir skaidri redzams, kas tur aizmugurē stāv, kāpēc tas notiek tā, kā tas notiek. Iespējams, ir arī paralēli procesi, mēģinot likt VK aizdomāties, ko mēs rakstām. Mūsuprāt, tādas «pagalītes» vēl joprojām tiek mestas,» teica I. Mēkons.
VK jau 15. oktobrī Satiksmes ministrijai (SM) pieprasījusi pilnīgu un izvērstu informāciju par visiem dokumentiem, kas ir SM vai tās piesaistītā konsultanta Prudentia rīcībā saistībā ar airBaltic tiesvedību. VK šo informāciju pagaidām vēl gaidot. Jautāts, vai VK vērtēs arī apgabaltiesas spriedumu par valstij piederošo akciju apķīlāšanu, I. Mēkons skaidro: «Apgabaltiesas spriedums mums nav jāvērtē. Tas, ko apgabaltiesa pateica, faktiski bija mūsu atzinumā minētais.» Lūgts komentēt, kā valstij piederošo akciju arests ietekmē aviokompānijas investora piesaisti, I. Mēkons atzina, ka labprāt dalītos ar savu redzējumu, bet par investora piesaisti atbild SM. Gadījumos, ja VK redz, ka pieņemtie lēmumi var radīt nodokļu maksātājiem riskus, VK to pasaka un tieši tā Valsts kontrole rīkojusies arī attiecīgajā gadījumā.
Meklējumi turpinās
SM savos komentāros par valsts akciju apķīlāšanu un lēmuma ietekmi attiecībā uz investora piesaisti ir skopa, precīzāk, nerunā par to vispār. «Tā kā jautājums ir juridiska rakstura, ar to šobrīd detalizēti strādā juristi. Tādējādi Satiksmes ministrija no sīkākiem komentāriem šobrīd atturēsies,» Dienai sacīja SM Komunikācijas nodaļas vadītājs Aivis Freidenfelds.
Dienas aptaujātie eksperti atzīst, ka aviokompānijas ikdienas darbu un pasažierus airBaltic tiesvedības neietekmē, bet investorus gan dara piesardzīgus. Prudentia padomes loceklis Ģirts Rungainis Dienai skaidroja, ka darbs pie investora piesaistes joprojām turpinās. Viņš atzina, ka investoru interese par aviokompāniju ir manāma. Viena lieta gan esot interese, pavisam kas cits - investora reālās iespējas. Pašlaik esot arī maksātspējīgi investori. Jāpiebilst, ka valdība piesaistīt Prudentia kā aviokompānijas airBaltic konsultantu nolēma 2011. gadā.
Aviācijas eksperts Tālis Linkaits Dienai sacīja, ka nevar aizmirst arī par Eiropas Komisijas (EK) izpēti saistībā ar valsts atbalsta iespējamo sniegšanu - Latvijas valsts vairākos pamatkapitāla palielināšanas gadījumos, kā arī vairākos darījumos saistībā ar Latvijas krājbankas maksātnespējas procesa vadību veikusi darbības, kuras EK ieskatā vismaz sākotnēji liecināja par valsts atbalsta esamību. T. Linkaits skaidro, ka dažādi tiesvedības procesi, kuros airBaltic vārds iesaistīts, nenoliedzami ietekmē investora piesaisti.
Zvērināts advokāts Aldis Gobzems Dienai skaidroja, ka pēc būtības šāds lēmums liedz atsavināt apķīlāto mantu - citādi uzņēmuma darbību tam nevajadzētu ietekmēt. «Objektīvi raugoties, protams - jo vairāk sarežģījumu, jo vairāk arī problēmu. Šajā gadījumā, kad kompānija ir iesaistīta vairākās tiesvedībās, investori raugās piesardzīgāk. Tā ir dabiska lieta,» atzīst advokāts.