Kukuļošanu atbalsta puse
Aptauja, ko veica Rīgas Ekonomikas augstskolas (REA) nereģistrētās uzņēmējdarbības indeksa noteikšanai, liecina, ka visus ienākumus deklarē gandrīz trešdaļa aptaujāto uzņēmumu, savukārt pārējie tos vairāk vai mazāk slēpj un par šo daļu nodokļus nemaksā. Interesanti, ka vairāk to dara kompānijas, kas nodarbojas ar sponsorēšanu un filantropiju. Tam, pēc REA pasniedzēja un pētījuma autora Arņa Saukas teiktā, varētu būt divi izskaidrojumi. Pirmais, uzņēmums nemaksā nodokļus, jo neuzticas valdībai un pats izvēlas, kur naudu novirzīt. Otrs, sponsorēšana ir kā ierocis, lai paslēptu nereģistrētu darbību.
Aptauja arī rāda, ka nodokļus vairāk nemaksā kompānijas, kuru apgrozījums krīzes iespaidā sarucis būtiski. Ievērojami tas krities 31% uzņēmumu, 50% tas samazinājies mazākā apmērā. 80% uzņēmumu vairāk vai mazāk sarukusi peļņa, bet vairāk nekā puse uzņēmumu norādījusi, ka krīzes dēļ samazinājuši darbinieku skaitu. Nedaudz vairāk nekā pusei no aptaujātajiem uzņēmumiem ir noslēgti darba līgumi ar visiem darbiniekiem, bet pārējie cilvēkus mēdz nodarbināt arī nelegāli. Nedaudz mazāk par 40% uzņēmumu nodarbinātajiem nemaksā aplokšņu algas, bet pārējie no aptaujātajiem to mazāk vai vairāk mēdz darīt. 60% no aptaujātajiem arī maksā kukuļus, lai panāktu lietu virzību sev vēlamā gultnē, arī valsts iepirkumos.
Apgalvojumam, ka kukuļošana Latvijā ir pieņemama, piekritusi gandrīz puse uzņēmumu, savukārt pārējie pauduši pretēju viedokli. Vairāk nekā puse aptaujāto arī uzskata par pieļaujamu ienākumu slēpšanu un nodokļu nemaksāšanu, savukārt 41% uzņēmēju šim apgalvojumam nepiekrita. Ņemot vērā uzņēmumu sniegtās atbildes uz jautājumiem, REA noteikusi nereģistrētās uzņēmējdarbības indeksu Latvijā 2009. gadā. Tas ir 19,01, kas, pēc A. Saukas teiktā, ir netiešs procents un parāda, cik vidēji no reģistrētās uzņēmējdarbības apjoma atrodas ēnu ekonomikā, par ko netiek maksāti nodokļi. «Šis skaitlis noteikti nav mazāks, bet lielāks. Tā nav diagnoze, bet temperatūra,» piebilda pētnieks.
Neapmierināto 80%
Lūgti nosaukt trīs lietas, ko valdībai vajag darīt, lai iedrošinātu uzņēmējus maksāt visus nodokļus, nodokļu samazināšana bija visbiežāk minētā uzņēmēju atbilde. Tas, pēc A. Saukas teiktā, nav pārsteigums, jo vienmēr būs vēlme, lai nodokļi būtu zemāki. Tomēr, viņaprāt, valdībai, veidojot nodokļu politiku, būtu jābūt uzmanīgai un jāņem vērā uzņēmēju noskaņojums. Pašreizējie nodokļi neapmierina 80% uzņēmēju, tikpat daudz ir nemierā ar valsts atbalstu. Vēl uzņēmēji no valdības sagaida ekonomikas stimulēšanas pasākumus, lai nodokļos samaksātā nauda tiktu tērēta efektīvāk un godīgāk, kā arī citu pretimnākšanu.