62 gadus vecais A. Tiknuss IUB vada kopš 2002. gada. LETA viņš skaidrojis, ka šādu lēmumu pieņēmis, jo nolēmis doties pirmstermiņa pensijā, un ar vārdiem «es pārdomāju» komentēja savus iepriekšējos izteikumus par gatavību turpināt strādāt.
A. Tiknusa pēdējā darba diena būs 9. decembris. IUB vadītāju amatā uz pieciem gadiem ieceļ valdība, un otrais termiņš A. Tiknusam beigtos nedaudz vēlāk - decembra beigās. Finanšu ministrijas, kuras pakļautībā atrodas IUB, pārstāvis Aleksis Jarockis pastāstīja, ka 30. septembrī tika izveidota A. Tiknusa vērtēšanas komisija finanšu ministra vadībā: «Šādas pārbaudes iestāžu vadītājiem tiek rīkotas ne retāk kā reizi divos gados, un tā ir standarta procedūra.» Ja rastos šaubas par A. Tiknusa kompetenci, atbilstoši Valsts civildienesta likumam sešus mēnešus pirms termiņa beigām tiktu rīkota ierēdņa darbības pārbaude. Ja pārbaude netiek rīkota, ierēdņa statuss faktiski tiek pagarināts automātiski.
Tomēr apstāklis, ka A. Tiknuss mainījis savu nostāju par palikšanu amatā mēneša laikā pēc komisijas izveides, rada augsni dažādām spekulācijām. Pēdējā laikā IUB kritizēts par bezspēcīgu rīcību vairākos šaubīgos konkursos. To nolikumos iepirkuma objekta specifikācijā ir definēts kāda konkrēta ražotāja izstrādājums, neļaujot citiem ražotājiem vai pakalpojuma sniedzējiem šajos konkursos uzvarēt vai pat liedzot iespēju piedalīties. Skaļākais no tiem - Valsts policijas automašīnu nomas iepirkums, nesenākais - vieglās automašīnas ar luksusa aprīkojumu iegāde Ogres slimnīcas vajadzībām. Šai gadījumā pastāv aizdomas, ka nolikums rakstīts, lai uzvarētu tieši Opel markas automašīna, taču IUB paskaidroja, ka neko nevar darīt, jo automašīnas cena nepārsniedz noteikto 20 000 latu slieksni. Tāpat ažiotāžu izraisīja VAS Pasažieru vilciens rīkotais konkurss par vilcienu iegādi. Viens no pretendentiem kompānija Stadler atsauca savu dalību konkursā un iesniedza sūdzību gan IUB, gan Eiropas Komisijā, ka nolikumā tiek lobētas Rīgas vagonu rūpnīcas intereses. Rezultātā līgums ar konkursa uzvarētāju CAF s.a. vēl nav noslēgts un ir risks zaudēt ES līdzfinansējumu šim projektam.
Arī Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras vadītājs Jānis Endziņš par IUB darbību ir kritisks: «Uzraudzības biroja īstenotais regulējums ir vairāk kritizējams nekā slavējams.» Neraugoties uz sākotnēji labo ideju, esot izgāzies «lētākās cenas» uzstādījums valsts iepirkuma konkursos, kā rezultātā bieži uzvarētājs nespēj pildīt savas līgumsaistības. Tāpat, viņaprāt, par indikatoru kalpo arī daudzās sūdzības par konkursu norisi.