Tu pūt pīlītes vairāk nekā 10 gadu? Vai neesi pati jau pilnībā noticējusi šai pašradītajai mitoloģijai? Kā ir dzīvot divās pasaulēs vienlaikus?
Nemaz nemēģinu dzīvot divās pasaulēs, stāsts par latviešiem ir balstīts uz pašu latviešu folkloras pamatiem un papildināts ar dažiem mākslas elementiem. Mans pienesums no mākslas dod pasaulei iepazīt latvieša dabu no cita skatu punkta, savukārt pašiem latviešiem apzināties savas īpašības un paradumus un par to no sirds priecāties.
Kā piedzima šis cilvēciņš - matrice? Kas ir tavs cilvēciņš ar garajiem locekļiem - latvieša tēls vai tomēr pats latvietis?
Es jau to latvieti nemaz neuzzīmēju, es to tikai nozīmēju no tā vecā zīmējuma, ko atradu Lāčkāpostu māju pagrabā. Tā arī tēls iedzīvojās un dzīvo jau vairāk nekā desmit gadu. Latvietim jau neder vidējā eiropieša apģērbs, jo mums tomēr ir nestandarta augums, rokas izstaipītas no smagā darba un esam augumā padevušies gana brangi.
Vai tu savu mākslu sauktu par sociāli aktīvu?
Varētu piekrist šim apgalvojumam, jo mākslas uzdevums ir būt sociāli aktīvai. Sociāli neaktīva māksla dzīvotu dienu, divas, man projekts pakāpeniski ir folklorizējies un turpina attīstīties, un dzīvo jau vairāk neka 10 gadu.
Vai tev nav bail, ka netiksi no šī cilvēciņa vairs vaļā? Kā zināsi, kad esi šo tēmu izsmēlusi? Vai Latviešu sapnis pastāvēs līdz pēdējam latvietim?
Domāju, ka tikt vaļā no latvieša un Latviešu sapņa vairs nav iespējams, jo nu tam ir jau sava pārstāvniecība Rīgā. Pieļauju, ka latviešu nācija ir pietiekami interesanta, lai līdz pat pēdējam latvietim šis projekts turpinātos. Latvieši jau paši ik dienas piegādā idejas jauniem latviešu tēliem, un reizēm tā vien šķiet, ka mana mākslas projekta attīstībā ir iesaistīts katrs latvietis individuāli.