Pati J. Timošenko sevi par vainīgu neatzīst un uzskata, ka tiesas procesu pret viņu inscenējis viņas lielākais politiskais oponents pašreizējais Ukrainas prezidents Viktors Janukovičs, kurš kādreizējo premjeri uzvarēja pērn notikušajās prezidenta vēlēšanās.
Arī Eiropas Savienība (ES) uzskata, ka lieta ir politizēta, tādēļ brīdinājusi, ka spriedums var atsaukties uz bloka un Ukrainas turpmākajām attiecībām. Savukārt Krievijas premjerministrs Vladimirs Putins uzskata, ka J. Timošenko notiesāšana esot «bīstama un neproduktīva» un var pakļaut briesmām 2009. gadā noslēgto vienošanos.
Jāatmaksā zaudējumi
2008. gada nogalē Kijeva un Maskava nespēja vienoties par Krievijas gāzes piegādes cenām Ukrainai. Strīds nonāca līdz tam, ka Krievija 2009. gada pirmajās dienās pārtrauca gāzes piegādi Ukrainai, kā rezultātā svarīgo energoresursu pašā ziemas vidū nesaņēma virkne Eiropas valstu. Pēc gandrīz divu nedēļu stīvēšanās toreizējā Ukrainas premjere J. Timošenko panāca vienošanos ar V. Putinu, un Ukraina atkal varēja saņemt Krievijas gāzi.
V. Janukoviča administrācija uzskata, ka toreiz parakstītais līgums ir neizdevīgs Ukrainai, jo Kijeva par Krievijas gāzi maksā vairāk nekā ES dalībvalstis. Pakļaujoties prezidenta spiedienam, prokuratūra uzsāka izmeklēšanu, bet augustā lietas izskatīšanu sāka tiesa.
Sākot sprieduma nolasīšanu, R. Kirejevs paziņoja, ka J. Timošenko, pārsniedzot savas pilnvaras, personīgi apstiprināja direktīvas sarunām par gāzes līgumiem ar Maskavu. «2009. gada janvārī J. Timošenko, pildot premjerministra pienākumus, izmantoja savu varu krimināliem mērķiem un viņas tīšas rīcības rezultātā radās smagas sekas,» sacīja tiesnesis. Viņš apgalvo, ka J. Timošenko lēmums Ukrainas enerģētikas uzņēmumam Naftogaz ir radījis zaudējumus 1,5 miljardu grivnu (97 miljoni latu) apmērā.
Tiesnesis paziņoja, ka tiek apmierināta Naftogaz prasība par pilnu uzņēmumam nodarīto zaudējumu piedzīšanu. Spriedumā arī teikts, ka pēc cietumsoda izciešanas J. Timošenko trīs gadus nevarēs ieņemt augstus valsts amatus, raksta NEWSru.
Sprieduma pasludināšanas laikā J. Timošenko skaļi paziņoja, ka V. Janukovičs valstī ir iedibinājis «autoritāru režīmu» un līdz ar šo spriedumu «tiek atņemta Ukrainas brīvība». Ekspremjere sacīja, ka viņa vērsīsies Eiropas Cilvēktiesību tiesā, lai cīnītos par sava «labā vārda aizsardzību». Viņas advokāti paziņojuši, ka izmantos iespēju 15 dienu laikā pārsūdzēt spriedumu.
Jau pirms sprieduma pasludināšanas pie tiesas ēkas bija sapulcējušies vairāki tūkstoši J. Timošenko atbalstītāju un pretinieku. Apkārtnē valdīja saspīlēta gaisotne, un daži karstasinīgākie abu nometņu pārstāvji tikuši arestēti.
ES brīdina Ukrainu
Tūlīt pēc sprieduma paziņošanas to asi kritizēja ES ārlietu vadītāja Ketrina Eštone. «ES ir dziļi vīlusies spriedumā, kurš seko tiesas procesam, kas neatbilda starptautiskajām prasībām. Diemžēl tas apstiprina, ka tiesa tiek selektīvi izmantota, lai ar politiski motivētām apsūdzībām izrēķinātos ar opozīcijas līderiem un bijušās valdības locekļiem,» teikts K. Eštones paziņojumā. Viņa brīdināja, ka ES pārskatīs divpusējās attiecības ar Kijevu, kas varētu nozīmēt jau gandrīz sagatavotā brīvās tirdzniecības un sadarbības līguma parakstīšanas iesaldēšanu.
Ukrainā gan cer, ka pēc J. Timošenko notiesāšanas Rietumi nepagriezīs šai valstij muguru. «Eiropa nenovērsīsies no V. Janukoviča, bet no Ukrainas, un tas būs briesmīgi,» uzskata neatkarīgā izdevuma Zerkalo nedeli galvenā redaktore Jūlija Mostovaja.